Rajonā šobrīd darbojas vairākas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, kas saistītas ar konkrētu nozari, bet nav vienota informācijas biroja, kas veidotu saikni starp rajona lauksaimniekiem un valdību.
Rajonā šobrīd darbojas vairākas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, kas saistītas ar konkrētu nozari, bet nav vienota informācijas biroja, kas veidotu saikni starp rajona lauksaimniekiem un valdību.
Biroja darbinieki ne tikai apzinātu un apkopotu lauksaimniecisko informāciju, bet, sadarbojoties ar rajona zemniekiem, aktīvi iesaistītos zemniecības politikas veidošanā. Valsts šāda biroja izveidei subsīdijās ir paredzējusi 5000 latu.
Rajona Augļkopības asociācijas vadītāja Ingrīda Sebre, iepazīstinot ar augļkopības un dārzeņu audzētāju aktivitātēm, izteica priekšlikumu, ka biroju vajadzētu veidot rajona Lauksaimnieku apvienībai un minētajai asociācijai. No katras organizācijas tajā strādātu viens cilvēks. Šobrīd rajona augļkopju asociācijā ir apvienojušies 18 zemnieki, kas regulāri piedalās dažādos semināros un informācijas dienās.
“Mūsu sabiedriskās organizācijas veidošana nav pretrunā ar valsts likumdošanu. Lauksaimniekiem ir jādod izvēles iespējas, kādā organizācijā viņi vēlas iesaistīties,” uzsvēra I.Sebre. Viņa norādīja, ka augļkopji un dārzeņu audzētāji labprāt sadarbotos ar citām organizācijām.
Apvienošanās iespējām, veidojot informācijas biroju, iebilda Galgauskas pagasta zemnieks Staņislavs Gžibovskis, uzskatot, ka rajona Augļkopju asociācija veidojusies slepus un tās statūtos iekļautās prasības esot neapmierinošas. Viņš norādīja, ka esot pārdomājis alternatīvas biroja izveides iespējas, piemēram, Staros un Galgauskas pagastā, ja rajona Lauksaimnieku apvienībai neizdotos rast kompromisu ar Augļkopības asociāciju.
Par to, kam jāveido informācijas birojs, izteicās arī rajona bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas vadītājs Mārtiņš Upāns. Viņš domā, ka I.Sebres vadītā rajona asociācija neaptver visas rajona lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, tāpēc biroja veidošana uzticama rajona Lauksaimnieku apvienībai, bet biroja vadītāja amatam jāorganizē konkurss. Līdzīgu viedokli pauda arī rajona biškopības biedrības vadītājs Armands Galviņš, izsakot nožēlu, ka viena rajona lauksaimniekiem ir tik grūti rast kopēju valodu. “Katrai sabiedriskai lauksaimnieku organizācijai jāsper vismaz pussolis pretim,” viņš teica.
Par apvienošanos vienā organizācijā, lai tādējādi apgūtu valsts subsīdiju 5000 latus, izteicās arī SIA “Arka” vadītājs Alvils Pētersons. Viņaprāt, tikai tad, ja nav iespējams apvienoties, meklējams cits problēmas risinājums.
Litenes pašvaldības vadītājs, zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis atzina, ka rajonā ir jābūt vienai lauksaimnieku jumta organizācijai, kas koordinētu kopējo asociāciju un sabiedrisko organizāciju darbību.
“Līdz šim mums rajonā it kā bija divas skaitliski lielas organizācijas – Andra Gargurņa vadītā Lauksaimnieku apvienība un I.Sebres vadītā augļkopju asociācija, bet tad, kad vajadzēja paust savu viedokli par ārkārtas situācijas risinājumu, piemēram, lietavām un sausumu, mūsu rajona lauksaimnieku viedoklis nekur neparādījās. Uzskatu, ka mēs katrs varam darboties savā organizācijā, bet rajonā jābūt šai vienai organizācijai, kurā būtu pārstāvētas visu jomu lauksaimnieku intereses,” uzsvēra G.Ciglis.
