Gulbenes novada pašvaldībā 5.februārī no darba aizgāja viena
no divām apkopējām, kura strādāja administrācijas ēkā. Lai
pasargātu citus cilvēkus no nepatīkamas pieredzes, kuru ir guvusi,
viņa vērsās “Dzirkstelē”. Viņa vaicā: “Vai cits
darbinieks pašvaldībā ir tiesīgs fotografēt manu līdz galam
nepadarīto darbu un vietnē “WhatsApp” sūtīt citiem
cilvēkiem?” Sieviete arī neslēpj, ka ir sasniegusi pensijas
vecumu.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs
“Dzirkstelei” saka: “Nav tādā veidā jāuzrāda kaut kādas
nebūšanas. Tas nav forši.” Viņš zinājis tikai par apkopējas
aiziešanu no darba, bet ne par šādām niansēm.
Novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste
Jana Igaviņa laikrakstam skaidro: “Gulbenes novada pašvaldība kā
darba devējs veica darbinieka darba līgumā un amata aprakstā
noteikto pienākumu izpildes kontroli. Konstatējot nekvalitatīvi
veiktu tehniska rakstura darbu, tā fotografēšana atbilstoši
normatīvo aktu prasībām ir pieļaujama.”
Tiesībsarga biroja vecākā juriste Elīna Ūsiņa “Dzirkstelei”
saka, ka konkrētā persona (pašvaldības apkopēja) varēja
personīgi vērsties ar iesniegumu birojā. Tādā gadījumā
Tiesībsarga birojs būtu prasījis pašvaldības viedokli par
izveidojušos situāciju un varētu tikt ierosināta pārbaudes
lieta. Uzrakstīt iesniegumu birojam ir pavisam vienkārši. To var
izdarīt šīs iestādes mājaslapā “www.tiesibsargabirojs.lv”,
kur ir tiešsaistes saite “iesniegt iesniegumu” un “uzdot
jautājumu”. E.Ūsiņa arī “Dzirkstelei” komentēja konkrēto
Gulbenes gadījumu. “Visi pārpratumi un konflikti darba attiecībās
ir jārisina darbavietas iekšienē, pārrunājot situāciju ar tiešo
vadītāju vai augstāko vadību, vai konsultējoties pie darbinieka,
kas atbild par personāla vadību iestādē. Turklāt pārpratumi,
neapmierinātība un situācijas, ka ir neētiskas vai prettiesiskas,
ir maksimāli savlaicīgi jārisina, lai tie neeskalējas un nepāraug
nopietnākos pārkāpumos,” viņa skaidro. Tajā pašā laikā
E.Ūsiņa akcentē: “Ja ir konstatējama darbinieka neatbilstība
veicamajam darbam, tad darba attiecības pusēm ir jāgroza vai
jāizbeidz Darba likumā noteiktajā kārtībā, nevis padarot darba
apstākļus neciešamākus, lai eventuāli panāktu darbinieka
aiziešanu. Satversmes un Darba likuma normas ietver sevī aizliegumu
veikt jebkāda veida psiholoģisko teroru darbavietā gan no darba
devēja, gan kolēģu puses.”
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku
arodbiedrības “LAKRS” valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš
“Dzirkstelei” saka, ka ir pārsteigts par šādu situāciju, un
pauž, ka pašvaldības apkopēja justos daudz aizsargātāka, ja
viņa būtu arodbiedrības biedre. “Ja ir interese par arodbiedrību
un tās darbību darbinieku interesēs, zvaniet 29285248!
Sadarbosimies un risināsim jūsu problēmas,” saka J.Kalniņš.
