Lai gan gripas saslimstība valsts mērogā samazinās, Gulbenē,
Rīgā un Jēkabpilī intensitāte pieaugusi, liecina Slimību profilakses un
kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūto augšējo elpceļu
infekciju monitoringa pārskats.
Pagājušajā nedēļā vislielākā gripas saslimstība joprojām reģistrēta
Jēkabpilī, kur intensitāte sasniegusi 374,4 gadījumus uz 100 000
iedzīvotājiem. Visās Latvijas administratīvajās teritorijās, izņemot
Jūrmalu, reģistrēti gripas saslimšanas gadījumi.
Tomēr gripas saslimstība pagājušajā nedēļā nokritusies līdz 64,3
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Arī slimnīcās ievietoto jeb
stacionēto pacientu skaits ir samazinājies – pagājušajā nedēļā kopumā
stacionēti 87 pacienti, no kuriem 25 konstatēta gripas izraisīta
pneimonija. Salīdzinājumam, nedēļā no 3.februāra līdz 9.februārim
stacionēto skaits sasniedza 96 pacientus.
Savukārt saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām
nedaudz samazinājās, norāda SPKC. Vienlaikus saslimstība bijusi zemāka
nekā iepriekšējās sezonās. Līdzīgi kā līdz šim – visbiežāk slimojuši
bērni līdz 14 gadu vecumam. Pneimoniju gadījumos ambulatorajās iestādēs
pagājušajā nedēļā vērsušies 44 pacienti, kas ir par diviem pacientiem
mazāk nekā nedēļu iepriekš.
No visiem 1071 šosezon stacionētā pacienta 280 jeb 26% bijuši vecumā
līdz četriem gadiem un 332 pacienti jeb 31% – vecumā no pieciem līdz 14
gadiem. Savukārt 357 pacienti jeb 33% bijuši vecumā no 15 līdz 64
gadiem. Vismazāk stacionētu gripas pacientu bijis vecumā virs 65 gadiem –
kopumā 102 jeb 10%.
Kopš sezonas sākuma ģimenes ārstu praksēs noteikti 1548 gripas
gadījumi. SPKC informē, ka biežāk ar gripu slimo līdz 14 gadu vecumam.
Aizvadītajā nedēļā saslimstības pieaugums novērots vien vecuma grupā
līdz četriem gadiem.
Savukārt saslimstība ar akūtu augšējo elpceļu infekcijām izvadītajā nedēļā sasniegusi 1024,4 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.
Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki pacienti un
tie, kam ir hroniskas saslimšanas, piemēram, sirds un asinsvadu, plaušu
un nieru hroniskās slimības, cukura diabēts, kā arī onkoloģijas
slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir
novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un
grūtniecēm.
SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas
izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka
imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība
parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties
pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti,
piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt
vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.
