Mūsu Kārlim Sebrim – 90! Ilgi, pamatīgi, skaisti un pilnvērtīgi dzīvots mūžs, kas cieši saaudzis ar savu Tēvzemi, tās likteņgaitām.
Mūsu Kārlim Sebrim – 90! Ilgi, pamatīgi, skaisti un pilnvērtīgi dzīvots mūžs, kas cieši saaudzis ar savu Tēvzemi, tās likteņgaitām.
Izcilā novadnieka godināšana vakar Rīgā, Latviešu biedrības namā, izvērtās par īstiem teātra mākslas svētkiem. Tajos daudzveidīgi izpaudās tautas cieņa un mīlestība skatuves dižmeistaram. Kā arvien stalts un burvīgi smaidošs, K.Sebris pieņēma daudzos apsveikumus. To vidū arī no gulbeniešiem – rajona padomes, Lejasciema, Lizuma un Tirzas pagasta.
Mēs varam būt lepni un laimīgi, ka tautā mīlēts skatuves un kino aktieris dzimis Sinolē, dzīvojis Lizumā, pirmo reizi uz skatuves kāpis Tirzā. Izvēlētajai sirdsmākslai Meistars godprātīgi un uzticīgi kalpojis vairāk nekā 65 gadus – visus tos strādādams vienā – Nacionālajā teātrī.
Darbs prasījis daudz enerģijas, izturības, pacietības, nervu spriedzes un sviedru sūruma. Tas devis dienišķo maizi, gandarījumu, atzinību un cita veida atalgojumu, arī Triju zvaigžņu ordeni. Gadu desmitiem ilgi K.Sebris turas tautas mīlestības viļņa virsotnē. Viņu apbrīno, dievina, par viņu priecājas, ar viņu lepojas latvieši visās paaudzēs Tēvzemē un ārpus tās.
Neviens nenoliegs, ka K.Sebra talants daudzkrāsaini mirdz uz skatuves un kinoekrānā. Taču tā ir tikai viena skatuves un kinomākslas korifeja garā mūža daļa. Savulaik meistars daudzus gadus mācījis skatuves spēles māku pašdarbības kolektīvā, neskaitāmas reizes ciemojies darba kolektīvos Latvijas pilsētās un laukos, piedalījies citos pasākumos, visur vienmēr radīdams patīkamu gaisotni, omulīgu atmosfēru, dalīdams savu dzīves pieredzi un gūtās atziņas, citēdams klasiķus, izšķērdīgi šķiezdams humora dzirkstis.
Šobrīd jubilāra dzīves ikdiena ir klusa un mierīga. Kopā ar uzticamo, gādīgo un vienīgo dzīvesbiedri Nelliju dienas tiek vadītas Rīgas dzīvoklī Vesetas ielā, kur ciemos vienmēr gaidīti amata brāļi, draugi, dzimtās puses ļaudis. Tagad daudz vairāk laika ir kavēties atmiņās par nodzīvoto mūžu un tajā paveikto. Atmiņu kamanās sēdot, mūsu novadnieks no Vidzemes šosejas nogriežas šņores ceļā un apmeklē Sinoli, kur dzimis un Gaujas ūdeņu kristīts, iegriežas Lizuma “Jēricās”, kur dzīvojis, apciemo Tirzu, kur iepazīts skatuves smārds, paklusē Sila kapos, kur Dzimtenes smiltājā dus dzīvības devēji – vecāki, tiekas ar sev zināmiem cilvēkiem mūspusē.
Pēdējos gados mēs ar K.Sebri bieži tiekamies, sarunājamies pa telefonu. Vienmēr nākas apbrīnot jubilāra atmiņu, interesi par dzimto pusi un tās cilvēkiem, optimismu un pieticību. Viņa uzticību teātrim, Latvijai, mīlestību dzimtajam novadam. Cienījamais mākslinieks, par sevi runājot, atgādina vecāsmātes vārdus: “Man visa kā gana!” To dzirdot, galvā rodas doma, redz kā, visapkārt lielākā daļa cilvēku žēlojas un skumst, ka nekā nav, ir grūti un bezcerīgi, bet šim visa kā gana. Tas nu gan ir Latvijas lielbagātnieks! Un ir jau arī. Nodzīvoti gari, skaisti, Dieva svētības sargāti mūža gadi, kuros daudz padarīts, izjusta liela un nedalīta skatītāju mīlestība, saņemti augsti valsts apbalvojumi, bijusi preses uzmanība recenzijās un jubileju vakaros, mūžs vērtēts trīs grāmatās. Galdā netrūkst dienišķās maizes, blakus vienmēr ir drošākais balsts – dzīvesbiedre Nellija, vajadzības reizēs citi palīgi arī… jā, arī tēva spieķītis. Teātra repertuārā vēl turas izrāde “Kapteiņu nedēļa”, kurā jubilāram loma, ir gaišs prāts, laba atmiņa, netrūkst humora, enerģijas un staltas stājas. Lai tā būtu arī turpmākajos gados!
