Dzirkstele.lv
Kuldīga ir neliela un pievilcīga Kurzemes pilsēta, kuru visos laikos apjūsmojuši un savos darbos iemūžinājuši dzejnieki un mākslinieki, arī režisori. Vēsturiskā apbūve un daba veido neatkārtojamu vienotu ansambli, kādam līdzīgu nav ne Latvijā, ne citviet Eiropā. Un šķiet, ka kuldīdznieki ik dienas piedomā, lai viduslaiku mazpilsētas šarmu arvien uzturētu un saglabātu. Vai varbūt nemaz nepiedomā un viņiem tas izdodas dabiski. Ejot pa pilsētas ielām, šķiet, ka katrs iedzīvotāju izliktais puķu pods, mežģīņu aizkari vai mazliet ierūsējis velosipēds pie ēkas stūra te perfekti iederas un tā ir aina kādā idilliskā gleznā.
Pat, ja esi savas dzimtās vietas neizkustināms patriots, jāatzīst – Kuldīga ir pilsēta ar dvēseli, pērle vēstures un šarma baudītājiem. Tā būs interesanta ikvienam, kurš vēlas sajust romantiku, vēstures elpu, mazāk glances, vairāk īstuma. Tie ir pirmie iespaidi, taču paši kuldīdznieki sola, ka “Kuldīga un tās apkaime ir kā atvērta vēstures brīnumgrāmata – jo vairāk to šķirsti, jo vairāk interesantā atrodi, līdz esi kļuvis par daļu no tās.”
Kuldīgas “dvēsele” mīt vecpilsētā ar autentiskajiem 17. – 19. gadsimta amatnieku un tirgotāju namiņiem, to vēsturiskajiem logiem, kokgriezumu rotājumiem, dakstiņu jumtiem, klusi čalojošo Alekšupīti, kas pilsētā rada Mazās Venēcijas iespaidu un vispārējo nesteidzīgo ritmu, kas, šķiet, nav mainījies kopš hercoga laikiem. Pilsētu arī mēdz dēvēt par “Ziemeļvalstu Venēciju” un ne velti, jo tā ir iekļauta UNESCO nacionālajā sarakstā, tās plūstošo ūdeņu un vēsturiskās arhitektūras pārpilnības dēļ.
Kuldīgas vārda izcelsme
ir neskaidra, bet uzskata, ka senais kuršu pils nosaukums ir bijis Kuldinga. Galotne -(i)nga ir parasta kuršu valodā, piemēram, nosaukumā Kretinga. Kuldīgas oficiālais nosaukums līdz pat Pirmā pasaules kara beigām bija Goldingen. Kuršu valodas vārds Kuld- pārtapis par Gold- vācu valodas dēļ, jo tajā Gold nozīmē “zelts”.
Avots: “Zudusilatvija.lv”
Taču ne tikai. Jau pirmajās viesošanās dienās te var sajust kuldīdznieku viesmīlību un sirsnību, un tie nebūt nav iedomīgie kurzemnieki. Omulīgā suvenīru veikaliņā “Kuuld” uzzināju par vietām, kas nav tūristu bukletos, mājās ražota salona vīna degustācijā saimniece mani pārliecināja, ka labākie vīni top nevis Itālijā, bet Kuldīgā, savukārt, pārbrienot Ventas rumbu, kuldīdznieki padeva roku un ieteica apstāties un baudīt Ventas šalkoņu – Kuldīga esot jābauda lēnām un nesteidzīgi. Manā lasāmajā grāmatā tagad stāv grāmatzīme ar Ziedoņa vārdiem: “Mums šajā dzīvē visa pietiek, mums tikai laika nepietiek”, ko paņēmu no viesmīlīga stenda pie Kuldīgas muzeja ar aicinājumu: “Paņem to, kas tev visvairāk nepieciešams!”
Lai nelielais foto ieskats jūs rosina šovasar aizdoties uz Kuldīgu!
– Sandra Apine
