Andis Kāposts – diplomēts agronoms, zemnieks, pusotru gadu – 8.Saeimas deputāts, kas kandidē darbam Eiropas Parlamentā, uzskata, ka no sākotnējām idejām, kuru dēļ savulaik pulcinājis zemniekus protesta akcijām pie Bērzkroga, neesot atteicies.
Andis Kāposts – diplomēts agronoms, zemnieks, pusotru gadu – 8.Saeimas deputāts, kas kandidē darbam Eiropas Parlamentā, uzskata, ka no sākotnējām idejām, kuru dēļ savulaik pulcinājis zemniekus protesta akcijām pie Bērzkroga, neesot atteicies. Viņš iestājas par mazo un vidējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju.
Deputāts pārliecinājies, ka zemnieka entuziasms noplok, ja tam nav materiālā atbalsta. A.Kāpostam šķiet nepieļaujami, ka mazajiem ražotājiem diktē tādus pašus noteikumus kā lielražotājiem, ka līdz šim nevienam īsti nerūp ekonomiskā situācija valstī. “Mūsu politiskā situācija ir izdevīga cilvēkiem, kas atrodas “augšā”, secina A.Kāposts.
Darbojoties Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, viņš izteicis tās locekļiem priekšlikumu organizēt izbraukuma sēdi Latvijā.
Komitejas locekļi apmeklējuši Latvijas laukus un tikušies ar zemniekiem, kā arī vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Vizītes laikā gūts vispusīgs priekšstats par Latvijas laukos notiekošajiem procesiem. Secinājums – attīstība ir strauja, tomēr nepietiekami līdzsvarota. Ražošanas un pārstrādes procesu koncentrēšana un intensificēšana lielajās saimniecībās notiek vienā laikā ar stagnāciju daudzās mazajās un vidējās saimniecībās. Nesagaidījuši jaunas un efektīvas infrastruktūras ieviešanu, daļa zemnieku pārtrauc saimniekošanu.
“Latvijā tiek atkārtotas politiskās kļūdas, kuras pēdējo 50 gadu laikā pieļāvušas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis,” izanalizējot izbraukuma sēdēs laikā skatīto, atzīst Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Bāringdorfas grāfs Frīdrihs Vilhelms.
Trūkst atbalsta mazajam un vidējam zemniekam
Viens no komitejas locekļu atzinumiem ir, ka valsts atbalsts mazajiem, vidējiem zemniekiem un uzņēmējiem, kā arī kooperatīviem īpašas infrastruktūras izveidē, apmācības un tirgvedības iespēju izmantošanā ir acīmredzami nepietiekams. Daudzās jomās mazajiem un vidējiem zemniekiem un uzņēmējiem izvirzītas tādas pašas prasības kā lielsaimniecībām un lielajiem uzņēmumiem, kas orientējas uz ražošanu ES tirgum vai eksportu uz trešajām valstīm. Šķiet, ka saimniekošanu reglamentējošie noteikumi Latvijā netiek diferencēti atkarībā no saimniecības vai uzņēmuma lieluma un no tā, vai produkciju ražo eksportam uz ES valstīm vai tiešai tirdzniecībai vietējā tirgū. Piemēram, Latvijas Ministru kabineta noteikumi “Par dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanu un reģistrācijas kārtību” tiek vienlīdz attiecināti gan uz lopbarības ražošanas rūpnīcām, gan uz tiem, kas no pašaudzētas produkcijas gatavo barību tikai savas saimniecības dzīvnieku ēdināšanai. Citas ES dalībvalstis tik strikti nepiemēro ES ietvarlikumus.
Pilnībā neizmanto vides priekšrocības
Otrs secinājums, kas izbraukuma sēdes laikā nepalicis nepamanīts, ir tas, ka Latvijā ir mazs atbalsts bioloģiskajai un vidi saudzējošajai lauksaimniecībai, lai gan ES eksistē īpaši noteikumi attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību un ir iespējams šo lauksaimniecības virzienu atbalstīt ar lauku attīstības programmu palīdzību. Šķiet, ka Latvijas valdība pilnībā neizmanto ar ķimikālijām maz piesārņoto Latvijas lauksaimniecības zemju un bioloģiski daudzveidīgās dabas vides priekšrocības. Latvijas valdība varētu izmantot noteikumus par lauksaimniecības produktu ģenētisko daudzveidību, ko tuvākajos mēnešos atkārtoti pieņems Eiropas Parlaments un ES Padome.
Komitejas locekļi uzskata, ka valsts atbalsts netiek sniegts atsevišķas infrastruktūras izveidei, kas zemniekiem dotu iespēju bioloģiskās lauksaimniecības produkciju realizēt par augstāku cenu nekā intensīvās lauksaimniecības produkciju. Bioloģiskajās saimniecībās ražoto pienu salej kopā ar pārējo pienu, un zemnieks par šo pienu papildu ienākumus negūst. Briseles pārstāvju ieteikums Latvijas valdībai – palīdzēt izveidot labāku saikni starp bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem un īpašām patērētāju grupām, kas veselības dēļ ir ieinteresētas pirkt šos produktus, kā arī vajadzētu iedrošināt restorānu īpašniekus un skolu ēdnīcas iegādāties šos produktus. Tā rīkojas, piemēram, Vācijā un Francijā. Zemnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, ir entuziasma pilni. Viņi labvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi un sabiedrību. Tomēr cik ilgi šis entuziasms saglabāsies, ja zemniekiem netiks nodrošinātas labākas tirdzniecības iespējas?
Iesaka līdzsvarot izmaksas un cenas
Diemžēl Latvijā ir neapmierinošs lauksaimnieciskās ražošanas izmaksu un produkcijas cenu līdzsvarošanas mehānisms. Latvijas Lauksaimniecības likuma 10.pantā uzdots Ministru kabinetam apstiprināt noteikumus lauksaimniecības produktu un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes* nodrošināšanai. Tomēr faktiski šādi noteikumi nav izstrādāti. Tā rezultātā, sadārdzinoties resursiem, produkcijas cena atbilstoši nepieaug. Niecīgās valsts subsīdijas šos zaudējumus zemniekiem nespēj kompensēt. Zemnieki cenšas šo kompensāciju radīt paši, izcērtot mežus un meklējot ienākumus no dažādām citām nodarbēm. Valdībai būtu jāpalīdz radīt papildu darba vietas lauku ekonomikā, tomēr par prioritāti ir jākļūst nepieciešamībai saglabāt lauksaimniecības produkcijas daudzveidību, attīstīt produkcijas vietējās un reģionālās pārstrādes iespējas un veicināt laukiem raksturīgo produktu mārketingu reģionālajā tirgū vai ārvalstīs.
Latvijā būtu ieteicams lielāku vērību pievērst saimniekošanas daudzveidības saglabāšanai un attīstīšanai laukos. Nedrīkst pieļaut mazo un vidējo ražotāju izzušanu. Kā liecina ES dalībvalstu pieredze, reģionos, kur lauksaimniecība izzudusi, ir notikusi arī dabas un sociālās vides degradācija, tāpēc tagad jāiegulda lieli līdzekļi, lai šīs kļūdas labotu.
* paritāte – vienlīdzība, līdzvērtība
