Lai arī vasarāju
ražas potenciāls visā Latvijā ir pat nedaudz optimistiskāks kā
pērn šajā laikā, galarezultātu labai ražai noteiks pietiekams
mitrums un sekmīga cīņa ar dažādiem kaitēkļiem un slimībām,
liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC)
augkopības speciālistu lauku apsekojumi.
Vasarāju sējai šis
pavasaris vērtējams kā labs, jo maijs bija vēss, veicinot
vasarāju lēnu un pakāpenisku attīstību. Tomēr dažviet, īpaši
Zemgalē, vasarājiem dīgšanas laikā dažviet trūcis mitruma un
tie auguši nevienmērīgāk. Taču situācija mainās gana strauji,
un redzam, ka šīs nedēļas lietavas un spēcīgais vējš Zemgalē
jau radījuši nopietnu veldri kā vasarāju, tā ziemāju laukos.
Pašreizējās
prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu
būt nedaudz lielākā kā pērn – no 3 t/ha (2019) līdz 4,3 t/ha
šogad, vasaras miežiem – no 3 t/ha (2019) līdz 3,5t/ha šogad,
auzām – 3 t/ha (2019) līdz 3,12 t/ha.
Saimnieki un agronomi gan ziņo,
ka siltais, mitrais un dažviet sausais laiks ir veicinājis slimību
un kaitēkļu izplatību. Tā Kurzemē vasaras kviešus apdraud
dzeltenā rūsa, kas neapkarota, būtiski samazinās ražu, miežos
atrodama arī miltrasa un citas slimības. Tāpat siltais un mitrais
laiks sējumos veicinājis laputu un lapgraužu strauju izplatību,
kuru sekmīgu ierobežošanu saimniekiem neļauj veikt pārlieku
augstā gaisa temperatūra, kas nav piemērota, lai strādātu ar
augu aizsardzības līdzekļiem.
Daiga Mellere, LLKC Kuldīgas
biroja augkopības konsultante: “Vasarāju lauki viena reģiona
ietvaros ir ļoti atšķirīgi, jo situāciju ietekmē laika
apstākļi. Jūnijā lietusgāzes dažviet laukos pāris stundu laikā
izveidoja ūdens dīķīšus, savukārt netālu esošā laukā
nenolija vispār. Līdz ar to slimību izplatība vasarājos ir ļoti
atšķirīga.”
Vietās, kur karstajā
laikā augiem trūcis mitruma, jau var vērot, piemēram, apakšējo
lapu atmiršanu miežiem. Ja pavasarī vasaras rapsī bija maz
kaitēkļu, tad ziedēšanas sākumā tos plosīja krustziežu
spīduļi. Tādēļ tagad to ierobežošana ir izšķirošais faktors
labas ražas iegūšanai.
Savukārt Latgales
augkopji informē, ka vasarāji pašlaik izskatās labi, to biezība
ir pietiekama, jo pirmsjāņu lietus laukus lielākoties nodrošinājis
ar nepieciešamo mitrumu.
Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu
biroja augkopības konsultante: “Protams, arī Latgalē ir vietas,
kur mitruma tomēr nepietiek. Rapša laukos, kur mitruma bijis gana,
ražas potenciāls ir augsts. Vasarāju graudaugos bija novērojama
virkne slimību – miltrasa, dzeltenplankumainība, baltā puve,
kuras apkaroja ar fungicīdu smidzinājumiem. Savukārt laputis
nīdēja ar insekticīdu smidzinājumiem. Vasaras rapsī nācās
apkarot arī cekulkodes kāpurus un spīduļus.”
