Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) rosina valdību
veidot īpašu ceļu programmu uzņēmējdarbības atbalstam, šodien
preses konferencē informēja RACA valdes priekšsēdētājs un
Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis
(“Vidzemes partija”).
Viņš norādīja, ka uzņēmēji un iedzīvotāji pašvaldības
lūdz sakārtot ceļus, jo tie ir galvenais priekšnosacījums, lai
reģionos attīstītos uzņēmējdarbība un cilvēki izvēlētos
dzīvot arī laukos.
Vēstulē valdībai uzsvērts, ka ražošanas attīstība ir viens
no stūrakmeņiem, lai Latvija kļūtu par valsti, kas spēj
nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi iedzīvotājiem. RACA pašvaldības
norāda, ka ir daudz darījušas, lai esošie uzņēmēji un jauni
investori radītu modernas, efektīvas darba vietas reģionos.
Saskaņā ar jaunākā Latvijas reģionu attīstības pārskata
datiem pēdējos piecos gados visstraujāk augošais eksports bijis
tieši RACA pašvaldībās – Līvānos, Gulbenē, Valkā, Kuldīgā.
Taču uzņēmējdarbības attīstību būtiski bremzē sliktā
ceļu infrastruktūra, reģionos aizvien ir uzņēmumi, kuri rudeņos
un pavasaros nespēj pievest izejvielas un nogādāt gatavo
produkciju patērētājiem, jo ceļš ir faktiski neizbraucams,
norāda pašvaldības.Transportēšanas laikā tiek bojāta
produkcija, rodas neparedzēti izdevumi, uzsvērts vēstulē.
Lai arī Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ceļu
programmā ir plānoti 300 miljoni eiro, taču uzņēmumi nereti
atrodas vietās, ko nesasniedz reģionālās nozīmes ceļš. Šādi
uzņēmumi nodrošina vienmērīgu apdzīvotības struktūru visā
valsts teritorijā un ir nozīmīgs valsts ekonomikas virzītājs,
atzīmē RACA.
Apvienība uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) līdzekļus
Covid-19 seku likvidēšanai un ekonomikas sildīšanai vajadzētu
novirzīt īpašas ceļu programmas izveidei, tādējādi veicinot
uzņēmējdarbības attīstību reģionos. Programmas līdzekļus to
ieskatā vajadzētu novirzīt gan valsts, gan pašvaldību ceļu
remontēšanai, asfaltēšanai, kas ir nepieciešami eksportējošiem
uzņēmumiem.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars
Adlers (V) sacīja, ka pašvaldības vadība šopavasar organizēja
individuālas tikšanās ar novada uzņēmējiem un lauksaimniekiem,
lai apzinātu uzņēmēju attīstības plānus, to īstenošanu
kavējošos faktorus un plānotu pašvaldības iespējas sniegt
atbalstu uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras
uzlabošanā vai radīšanā.
“Uzņēmēji norādīja, ka nepieciešami uzlabojumi viņu
darbībai nozīmīgu ceļu uzturēšanā – biežāku greiderēšanu,
grāvju rakšanu, tāpat arī inženierkomunikāciju, sakaru
nodrošinājumu, dažādas infrastruktūras būves, angārus,
laukumus izejvielu vai produkcijas glabāšanai,” sacīja
Adlers.
Krauklis piebilda, ka nereti ceļu infrastruktūra ir iemesls tam,
kādēļ reģionu uzņēmēji savu ražošanu pārceļ uz Rīgu vai
Pierīgu.
Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks
(ZZS) norādīja, ka liela daļa pašvaldības līdzekļu ir
novirzīti ceļu atjaunošanai. Ja uzņēmēji redz, ka pašvaldībā
tiek attīstīta ceļu infrastruktūra, tad arī viņi investē
ražošanas paplašināšanā, piemēram, putnu gaļas ražotājs
“Lielzeltiņi”, kas pagājušajā finanšu gadā investēja
pamatlīdzekļos 341 000 eiro, sacīja Jātnieks.
