Kalendārā lasām, ka pavasaris iestāsies 20.martā. Lai gan šobrīd par tā tuvošanos dabā liecina maz pazīmju, jo laukus klāj sniegs un termometra dzīvsudraba stabiņš rītos noslīd līdz mīnus grādiem, tomēr lielās un mazās siltumnīcās rosība jau ir sākusies.
Kalendārā lasām, ka pavasaris iestāsies 20.martā. Lai gan šobrīd par tā tuvošanos dabā liecina maz pazīmju, jo laukus klāj sniegs un termometra dzīvsudraba stabiņš rītos noslīd līdz mīnus grādiem, tomēr lielās un mazās siltumnīcās rosība jau ir sākusies.
Dažāda izmēra kastēs, podos un citos traukos garumā stiepjas redīsu, salātu, tomātu un puķu asni. Daudzviet sākusies to piķēšana, kas ir ilgstošs darbs un prasa pacietību.
Lejasciemiete Maija Zariņa, būdama diplomēta dārzniece, stāsta, ka nelielajā 50 kvadrātmetru siltumnīcā pavasaris sācies februāra otrajā pusē. 24. februārī viņa kastītēs iesējusi tomātus, pēc kalendāra šī esot piemērotākā diena tomātu sēšanai, kā arī salātus, sīpolus un redīsus, leduspuķes, dārza neļķes, salvijas, petūnijas un pelargonijas. Minētajām puķēm esot ļoti sīkas sēkliņas, tāpēc ilgs veģetācijas periods. Piemēram, leduspuķītes ziedēšanas stadiju sasniegšot tikai jūlijā.
“Lielā apjomā neko neaudzēju. Arī uz tirgu nebraucu. Lielākoties viss ir savam priekam, jo pēc daudziem dārzniecībā nostrādātiem gadiem no visa ir grūti atteikties. Kaimiņi jau šobrīd interesējas, ko esmu iesējusi, kādus stādus audzēšu,” stāsta M.Zariņa. Kopumā apmēram 2000 stādu viņa audzējot kādam paziņam. Tas esot stimuls pavasara rosībai. Tirdzniecības uzņēmumi piedāvājot dažādus mēslošanas līdzekļus. Protams, neiztiekot arī bez organikas. Visu pareizi ievērojot, esot iespējams gūt labu ražu.
Dīgšanas laikā siltumnīcā maksimālajai gaisa temperatūrai jābūt plus 22 grādi. Naktīs tā varot būt nedaudz zemāka. Lai to ievērotu, Maija arī naktī dodoties pārbaudīt temperatūras režīmu. Siltumnīcas apkurināšanai viņa izmantojot nelielu krāsniņu, ko kurinot ar malku un zāģu skaidām.
Šobrīd dārzniece no kastītes siltumnīcas lecektī jau sākusi piķēt redīsus un salātus. Tos viņa novākšot aprīļa beigās, lai vietā liktu pamatkultūru – tomātus. Pēdējos Maija piķē tiklīdz tie sasnieguši pirmo īsto dīgļapu. Tiem sekošot arī agrie kāposti, kas jau sadīguši. Puķu piķēšanai Maija izmantojot pinceti. Dārzniece stāsta, ka redīsiem un salātiem esot būtiski, lai tos augšanas laikā netraucē. Tad esot iespējams gūt labu ražu. Puķu stādus no kastītēm viņa stādīšot plēves tuneļos, tiklīdz tam būšot piemērots laiks. Vienā no podiņiem sadīgušas samtenes. Tās paredzētas ātrai uzziedināšanai un izstādīšanai dekoratīvajos traukos pie mājas.
“Tas nebūs ātrāk par aprīļa otro pusi. Neapkurināmās siltumnīcās stādus var sākt audzēt tikai marta trešajā dekādē, ņemot vērā laika apstākļus. Pretējā gadījumā tie nosals, jo naktis pavasarī vēl ir aukstas,” stāsta saimniece.
Drīzumā viņa atkārtoti sēšot tomātus, lai tiem būtu dažāds ražas ienākšanās laiks. Vairākus gadus M.Zariņa izvēlas Holandē selekcionētās tomātu šķirnes, piemēram, “Rondello”, “Romatos” un “Cumero”. Tās esot pārbaudītas vērtības, kas apliecinājušās daudzu gadu garumā. Ar nepazīstamu dārzeņu un puķu šķirņu audzēšanu viņa neaizraujoties.
Dārzā Maija ievērojot augu seku, mainot dārzeņu kultūras. Viņa atteikusies arī no augstām vagām, jo Lejasciemā esot viegla un smilšaina augsne, kas vasarā izkalstot. Pērn, tā rīkojoties, viņa atšķirībā no citiem mazdārziņu īpašniekiem ražas ziņā bijusi ieguvēja.
Maija domā, ka šogad būšot vēlas salnas, tāpēc iesaka ar pārlieku agru stādīšanu un sēšanu nesteigties. Dārzniece atzīst, ka pavasaros viņas mājās bez mitas atskanot telefona zvani. Ļaudis lūdzot padomus, kādas šķirnes labāk izvēlēties, kā sēt un stādīt, kā mēslot un cīnīties pret kaitēkļiem, kādu agrotehniku izvēlēties. Tā viņa jūtoties cilvēkiem vajadzīga.
