Nobeigums. Sākums 13., 20., 27.janvārī, 3., 10., 17., 24.februārī un 2.martā. – Tikšanās ar Eda pirmā Homstedas zemes gabala tagadējo īpašnieci Brigiti Kroninu bija ārkārtīgi nozīmīga.
Nobeigums. Sākums 13., 20., 27.janvārī, 3., 10., 17., 24.februārī un 2.martā.
– Tikšanās ar Eda pirmā Homstedas zemes gabala tagadējo īpašnieci Brigiti Kroninu bija ārkārtīgi nozīmīga. Ne katram ziņkārīgajam ir lemts apskatīt tuvāk tur celtās Eda būves. Šī vieta mani vārda tiešā nozīmē apbūra.
Ar savu vēsturiskumu, pirmatnību, ar kaut ko bezgala pazīstamu un tuvu, un tomēr- pārsteidzošu. Lai arī no koraļļiem izcirstās skulptūras Eds pārvedis uz jauno vietu, te palikušās būves liecināja par pavisam citu celtniecības metodi – ļoti tuvu latviskajam. No normāla lieluma akmeņiem. Tomēr ir arī būtiska atšķirība – Homstedā nav bijis javas, tāpēc starp lielajiem koraļļu gabaliem spraugas aizpildītas ar mazām šķembām. Tomēr sienas virsma panākta līdzena. Kvadrātveida torņa pirmais stāvs būvēts pamatīgs – ar neparasti biezu sienu. Otrajā stāvā bijusi Eda koka dēļu mītne. Blakus esošās sienas liecina par citu saimniecības ēku pastāvēšanu, tāpat arī zemes padziļinājumā ierīkotais un lielām koraļļu plāksnēm piesegtais pagrabiņš. Īpašnieki centušies saglabāt teritorijas vēsturiskumu un vienlaikus apdzīvot, tāpēc neparastajā džungļu pirmatnībā redzam gan neparastas sudrabotas palmas, smaržīgas liānas, apelsīnu, greipfrūtu un citronu kokus, gan mājas pagalmā nemitīgi klaigājošus papagaiļus – “hello, madam!”, “haai, siir!”, “please come in!”, “good morning!” un tamlīdzīgi. Krāsainību vēl spilgtāku padara īpaši tauriņi, kurus acīmredzot pievilina smaržīgās liānas, raibas klaigājošas pīles un četri cits par citu mazāki suņuki.
Tagad, kad esmu pabijusi Floridā un redzējusi Eda būves gan vecajā, gan pašreizējā Coral Castle vietā, saprotu- Homstedas centrā Edam primārās ir bijušas vēlmes parādīt savas spējas cilāt lielus akmeņus, kā arī zināšanas par to, kā to darīt. Diezgan ātri sapratis, ka svarīga ir noslēpumainība un romantika, viņš radījis piemērotu leģendu un pratis darbam piešķirt maģisku nokrāsu.
– Kādas vēl vērtīgas atziņas tur guvi, par ko pirms braukšanas pat nezināji?
– Nekādas konkrētas atbildes uz jautājumu- kā viņš to izdarījis – visticamāk nebūs. Ir daudzas versijas un katrai no tām ir savi piekritēji. Mums vērtīgs ieguvums bija iespēja piekļūt apmēram 300 cilvēku sniegtajām liecībām par Edu. Te uzzinājām daudz ko interesantu, bet tas jau ir Andra stāsts. Viena no interesantākajām atziņām – Eds sākumā tik aizrautīgi stāstījis par savu mīļoto, ka cilvēkiem radies priekšstats – viņa tūlīt, tūlīt ieradīsies. Tajā pašā laikā viņš tik ilgi viņu gaidījis, ka radies iespaids – viņas nemaz nav… Pārvācoties uz Homstedas centru, viņš vairs nav runājis par savu Sweet Sixteen…
Edam patikuši komplimenti. Tas arī izskaidro viņa vēlmi savus darinājumus pārvietot tuvāk jau tolaik esošajai galvenajai maģistrālei, parādīt to plašākām apmeklētāju masām. Eds labprāt stāstījis par akmeņiem, bijis komunikabls un visu iecienīts. Tomēr ne viss stāstītais ir palicis rakstītajās liecībās. Daudzviet Coral Castle sienās un skulptūrās manāma izkalta sešstūru zvaigzne. Galīgās atbildes – ko tā ir nozīmējusi Edam – pagaidām nav. Ir tikai minējumi. Citviet pamanītās latvju rakstu zīmes arī te mudina saskatīt latvisko – Lietuvēna krustu. Bet tikpat labi zināms, ka Edam pirmo patvērumu Homstedā deva un zemes gabalu pārdeva vecu ebreju ģimene.
Es pati Edu redzu kā nepārspējamu romantiķi – te viņa nepiepildītais sapnis par mīlestību guvis mūžību. Idilliskais stūrītis ģimenei – guļamistaba. Sirdsveida galds un ap to izvietotie soliņi. Mēness strūklaka ar pusmēnešiem – tās ir vietas, kur visromantiskāk. Mēness strūklakā Edam mitinājies pieradināts asaris. Atlicis tikai ar smilgu pieskarties ūdens virsmai, lai asaris rotaļīgi atsauktos.
Kādu vakaru krietnā pustumsā meditējot Coral Castle, apjautu, ka Edam patiešām interesējusi astronomija – ko gan citu darīt garajās vakara stundās, ja ne pētīt zvaigznes. Par to liecina ne tikai skulptūrās atveidotie pusmēneši, Saule un Saturns, bet pats galvenais – saules pulkstenis un teleskops, ar kuru reāli var pētīt Polārzvaigzni un Zemes kustību. Te redzamas arī Eda ilgas pēc mājām – ne velti teleskops vērsts uz Latvijas pusi un obeliskā iekalts Latvijas vārds.
Pilnīgais klusums un silti miklais gaiss man tovakar radīja dīvainu atslābumu, varbūt tāpēc arī es “magnetizējos” tāpat kā Eds un iztēlē skatīju vīziju – pa mēness staru Agnese nokāpj Eda uzbūvētajā mīlestības templī un kā zvaigzne atspīd Mēness strūklakā… Tas būtu tikai taisnīgi, jo – kurš gan vēl vīrietis savai mīļotajai ir uzcēlis tādu pieminekli?
– Vai tu gribētu tur braukt vēlreiz?
– Pirmās divas nedēļas pēc atgriešanās mājās teicu, ka ne. Tagad domāju citādāk. Ja gadītos tāda iespēja un būtu vairāk naudas kā šoreiz, pēc kāda laika brauktu – tik daudz vēl palika neredzēts – tikai viena neliela daļiņa no visas lielās Amerikas. Būtu interesanti pēc gadiem atkal satikt nesen sastaptos cilvēkus. Redzēt, kā pārvērtusies Coral Castle. Pirms prombraukšanas tur jutos gandrīz kā mājās – visi savējie. Vienmēr smaidīgi, mierīgi un laipni. Jebkurā gadījumā, šī man bija vērtīga dzīves pieredze, bet cilvēkam jau dzīve tāpēc dota – lai mūžam kaut ko no jauna mācītos.
