Šodien 71 gada vecumā mūžība devies
rakstnieks un publicists Artūrs Snips, mikroblogošanas vietnē “Twitter”
vēsta rakstnieka meita Arta Snipe.
Snips dzimis 1949.gada 4.martā izsūtīto ģimenē Krasnojarskas novadā,
Taimiras nacionālajā apgabalā, Hatangā. 1958.gadā no izsūtījuma
atgriezies Latvijā. Par to informē ziņu aģentūra LETA.
Kā liecina LETAs arhīvs, Snips mācījies Vecpiebalgas un Galgauskas pamatskolās, vēlāk Gulbenes
vidusskolā, kuru beidzis 1968.gadā. 1973.gadā absolvējis Rīgas
politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti,
bet 1989.gadā Maksima Gorkija Augstākos literāros kursus Maskavā.
Snips bijis inženieris elektriķis Latvijas Zinātņu akadēmijas
Radioastrofizikas observatorijā Baldonē (1973-1975), Ķeguma
hidroelektrostacijas (HES) ceha maiņas un stacijas maiņas priekšnieks.
Atmodas laikā bija “Kultūras Fonda Avīzes” galvenais redaktors,
“Kultūras Avīzes” redakcijas loceklis. No 1993.gada līdz 1997.gadam
bijis Latvijas vēstniecības ekonomiskais padomnieks Baltkrievijā, bet
laikā no 2006.gada līdz 2009.gadam – nodibinājuma “Pilsētai un pasaulei”
valdes priekšsēdētājs.
Darbojies publicistikā, kopā ar Daini Īvānu 1986.gada oktobrī
laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicēja rakstu “Par Daugavas likteni
domājot”, ar kuru tika aizsākta cīņa pret Daugavpils HES celtniecību,
tādējādi autoriem kļūstot par Atmodas vēstnešiem.
Pirmā publikācija – stāsts “Ceļš” publicēts žurnālā “Liesma”
1973.gadā. Prozas krājumu “Nelabojami radi” (1979) un “Mazs ciemats turp
un atpakaļ” (1987) autors. Kopā ar Īvānu sastādījis krājumu “Domu
Daugava. Sirdsdaugava”. 2010.gadā izdots jaunākais literārais darbs
“Klejojumi”.
Kopš 1987.gada bijis Rakstnieku savienības biedrs. 1993.gadā
5.Saeimas vēlēšanās kandidējis no Demokrātiskās Centra partijas
saraksta.
