Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 25.augustam gaidīs
katras skolas izstrādātu plānu par mācību procesa organizēšanu, trešdien
preses konferencē informēja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Skolām būs jāinformē ministrija par to, kā tās plāno organizēt
1.septembra pasākumus, kā nodrošināt mācību procesu un kuru no IZM
piedāvātajiem modeļiem – A, B vai C – īstenot. Pirmais no tiem paredz
mācības pilnībā klātienē, otrais – daļēji, bet trešais – pilnībā
attālināti.
Vaicāta, vai skolās plānotas pārbaudes, kā tiek ievēroti Covid-19
ierobežošanas noteikumi, Šuplinska skaidroja, ka skolu uzraudzīšanu
nesāks ar pārbaudēm. Plānots, ka IZM apzinās situāciju, un no katras
skolas sagaidīs aptaujas anketu, kurā iezīmēta mācību procesa norise,
mācību laika un plūsmu izmaiņas, koplietošanas telpu lietojums,
norādītas skolu atbildīgās kontaktpersonas, kā arī norādīts, kā bērni
nokļūst uz un no skolas.
“Uzticēsimies skolām, un laika gaitā skatīsimies, kas nedarbojas,”
pauda ministre, uzsverot, ka attiecīgi tiks lemts, vai vajadzīgs vienots
regulējums labās prakses pārņemšanai skolās vai pašvaldībās, kur
konstatētas nepilnības.
Ministres ieskatā, visa pamatā ir sadarbība un atbildība. Viņa
vēlētos, lai katrs izglītības procesa spēlētājs saprot savu atbildības
lomu, kā arī spēj atbildīgi pieņemt lēmumus.
Preses konferencē ministre atgādināja, ka valdība ir atbalstījusi
3,97 miljonu eiro piešķiršanu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai
vispārējās izglītības iestādēs, kas ir daļa no Covid-19 krīzes
pārvarēšanas un ekonomikas atlabšanas finansējuma.
Līdz 2020.gada nogalei skolu rīcībā nonāks jauni portatīvie datori,
kurus varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan
attālināto mācību nodrošināšanai, primāri tās piešķirot skolēniem no
daudzbērnu un sociāli mazaizsargātām ģimenēm, akcentēja IZM.
Savukārt, lai nodrošinātu tiešsaistes rīku mācību vidē un izstrādātu
digitālos mācību un metodiskos līdzekļus kompetenču pieejā balstītā
satura ieviešanai, IZM novirzījusi 7,4 miljonus eiro. “Tādējādi uzsverot
digitālās pratības, pašvadītās mācīšanās lomu skolēna izaugsmē, kā arī
atbalstot skolotāja metodikas izvēles iespējas,” skaidroja ministrijā.
Tāpat IZM sadarbībā ar Satiksmes ministriju risinot jautājumus par
interneta pieejamību un jaudu, kā arī plānojot mācību saturu skaidrojošu
videomateriālu sagatavošanu kā turpinājumu “Tava klase” virtuālajām
mācību stundām.
Preses konferencē ministre aicināja pedagogus aktīvi izmantot iespēju
bez maksas papildināt zināšanas digitālajās prasmēs, sākot no
24.augusta skolotāji var pieteikties programmām digitālās pratības
pilnveidei ar dažādām priekšzināšanām. Pēc IZM paustā, šim mērķim
ministrija atvēlējusi 500 000 eiro.
Jau ziņots, ka no šā gada 1.augusta mācību procesu organizēs klātienē
izglītības iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības prasību,
tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī
nepieļaujot drūzmēšanos, otrdien atbalstot grozījumus noteikumos
“Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai”, lēma valdība.
IZM un Valsts izglītības satura centrs (VISC) iepriekš informēja, ka
mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos. Pašlaik
uzskatāms, ka no 1.septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā
notiek klātienē un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir
līdzīga kā tagad.
Valdības atbalstītie grozījumi nosaka, ka arī šajā gadījumā, ja
nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes
dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs
darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju,
piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas
organizēšanas un kontroles nolūkā.
IZM norāda, ka šis nosacījums vispārējās izglītības iestādēs
attiecināms tikai uz 7.-12.klasi, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu un
līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi profesionālās izglītības
iestādēs šāds risinājums iespējams visos kursos un grupās.
Vienlaikus, lai sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes
vadītājam būs jānosaka kārtību par mācību un pedagogu darba
organizāciju, tai skaitā jānosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem
un viņu vecākiem.
Otrs jeb B modelis ir ieviešams tad, ja izglītības iestāde nevar
nodrošināt distancēšanos, ar to saprotot pārāk blīvo koplietošanas telpu
piepildījumu, klašu vai grupu pārklāšanos starpbrīžos un pasākumos.
Iepriekš VISC vadītājs Catlaks skaidroja, ka šis modelis paredz, ka
1.-6.klase aizvien mācās klātienē, taču 7.-12.klasei 40-60% mācības var
tikt organizētas attālināti un tikpat klātienē.
Savukārt profesionālās izglītības iestādēs 60-80% mācību procesa var
nodrošināt izglītības iestādes telpās, bet 20- 40% attālināti.
Augstskolās šī proporcija esot atkarīga no studiju programmas
specifikas.
Savukārt C modelis paredz, ka mācības 1.-12.klasei organizē tikai
attālināti, un to piemērotu tad, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai
saslimstība ar Covid-19 vai valstī noteikti pretepidēmijas pasākumi.
Catlaks skaidroja, ka tie, kuri būs bijuši kontaktā ar saslimušo personu
dosies pašizolācijā. Taču, ja iestāsies ārkārtējā situācija noteiktā
pašvaldībā, teritorijā vai valstī kopumā, tad visa skola atgriezīsies
pie attālinātām mācībām.
