Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz
muguras, bet nenoteiktība joprojām ir liela, komentējot jaunākos datus
par iekšzemes kopproduktu (IKP), aģentūrai LETA atzina Ekonomikas
ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, otrajā ceturksnī,
kas bija Covid-19 krīzes līdz šim smagākie mēneši, IKP saruka par 8,9%
salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni.
Salmiņš norādīja, ka gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās
mājsaimniecību patēriņš – tas bija par 20,9% mazāks nekā pirms gada, ko
ietekmēja Covid-19 krīzes izraisītais bezdarba pieaugums un ienākumu
kritums.
“Covid-19 ierobežojumi Latvijas eksporta tirgos un kavējumi izejvielu
piegāžu ķēdēs otrajā ceturksnī ir ietekmējuši preču un pakalpojumu
eksportu, kas bija par 12,5% mazāks nekā pirms gada. Mērenāk saruka
preču eksporta apjomi – par 4%, savukārt pakalpojumu eksports bija par
31,2% mazāks nekā pirms gada. To pamatā noteica būtisks tūrisma un
transporta pakalpojumu eksporta kritums,” skaidroja EM eksperts.
Viņš arī stāstīja, ka gada otrajā ceturksnī salīdzinoši mērenāks
samazinājums bija vērojams investīcijās. Bruto pamatkapitāla veidošanas
apjomi saruka par 6,1%, salīdzinot ar 2019.gada 2.ceturksni. Ieguldījumi
mājokļos, ēkās un būvēs samazinājās par 0,6%, mašīnās un iekārtās – par
12,6%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos saruka par 9,2%.
Valdības patēriņš otrajā ceturksnī bija par 1,7% lielāks nekā pirms
gada, ko pamatā noteica valdības īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19
negatīvās ietekmes mazināšanai.
“Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi praktiski visas nozares.
Visbūtiskākais apjomu samazinājums otrajā ceturksnī bija izmitināšanas
un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, kur kritums
gada griezumā bija attiecīgi 63,4% un 46,3%. To noteica ieviestie
stingrie pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai,” norādīja Salmiņš.
Tāpat ministrijas pārstāvis informēja, ka šā gada martā ieviestie
Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja arī aviācijas, sauszemes
transporta un dzelzceļa uzņēmumus kā rezultātā otrajā ceturksnī kritums
transporta nozarē sasniedza 26,6%. Viņa ieskatā, vērā ņemams apjomu
samazinājums otrajā ceturksnī bija arī finanšu un apdrošināšanas
darbībās, tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā
arī komercpakalpojumu nozarēs
“Kritums otrajā ceturksnī bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā –
par 6,9%. Lai arī ceturksnī kopumā apjomu samazinājums bija vērojams
vairumā apakšnozaru, tomēr mēnešu griezuma dati vieš optimismu.
Piemēram, atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks
pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība,
jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences un arī
kopumā apstrādes rūpniecībā bija vērojama izaugsme,” skaidroja EM
analītiķis.
Salmiņš arī norādīja uz pēdējo mēnešu tendencēm apstrādes rūpniecībā,
jūnijā un jūlijā vērojamo mazumtirdzniecības kāpumu, reģistrēto
bezdarbnieku skaita samazinājums vasaras mēnešos un konfidences rādītāju
uzlabošanos vairumā nozaru.
“Tas liecina, ka Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras un,
būtiski nepasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, ekonomikas
kritums šogad kopumā varētu būt 4-5% robežās. Taču joprojām neskaidrība
par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela. Vīrusa
izplatība pasaulē joprojām pieaug un līdz ar to arī saglabājas riski, ka
negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var
atgriezties recesijā,” uzsvēra EM pārstāvis.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā samazinājies par
5,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā
ceturksnī kritums ekonomikā bijis mazāks, nekā sākotnēji lēsts – pēc
sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 8,9%.
Faktiskajās cenās Latvijas IKP 2020.gada otrajā ceturksnī bija 6,9
miljardu eiro apmērā.
