Ar
katru gadu arvien vairāk
pieaug no Eiropas Savienības direktīvām izrietošās prasības
atkritumu apsaimniekošanas sektorā – tās atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumiem ir jāīsteno pakāpeniski, lai
nākotnē atkritumu poligonos apglabātu arvien mazāk atkritumu.
Šādā veidā no 2025. gada par obligātu ikdienas daļu atkritumu
apsaimniekotājiem kļūs tekstilmateriālu šķirošanas sistēmas
nodrošināšana, savukārt jau 2023. gadā būs obligāta
bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalīta vākšana. Kāda ir
pašreizējā situācija un ar cik lielu entuziasmu Malienas reģiona
iedzīvotāji individuāli apsaimnieko bioloģiski noārdāmos
atkritumus jau šobrīd, skaidro SIA “Pilsētvides serviss”
valdes loceklis Jurģis Ugors.
Komentējot
Malienas reģiona iedzīvotāju bioloģisko atkritumu šķirošanas
kopējo tendenci, Jurģis Ugors norāda uz pozitīvu pieaugumu šajā
praksē, skaidrojot, ka ievērojami liela daļa reģiona iedzīvotāju
piekopj šo atkritumu individuālo apsaimniekošanu savās
mājsaimniecībās, veidojot komposta kaudzes, ko var izmantot
atkārtoti, piemēram, lauksaimniecībā un mēslošanā. Lai jau
šobrīd veicinātu iedzīvotāju izpratni par tēmu, ar ko no
2023. gada ikdienā saskarsies visi Latvijas iedzīvotāji,
atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Pilsētvides serviss”
skaidro esošo situāciju bioloģiski noārdāmo atkritumu kontekstā
Malienas reģionā un sniedz padomus, lai savlaicīgi sagatavoties
arī šāda veida iesaistei kopējā atkritumu daudzuma mazināšanā.
“Bioloģiski
noārdāmo atkritumu koncepts ir patiešām plašs – gan pēc
iedalījuma, gan neskaitāmajām definīcijām un prasībām, tāpat
arī pēc šo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijām,” skaidro
Ugors, norādot, ka maldīgs ir pastāvošais uzskats, ka tie ir
tikai pārtikas atkritumi. “Tāpat šķirot var gan
lauksaimniecības atkritumus, kas ir, piemēram, graudi, salmi, gan
lopkopības, gan kokrūpniecības atkritumus. Iespējams, mazāk
zināms fakts – bet arī dūņas no bioloģiskajām
notekūdeņu attīrīšanas iekārtām klasificējamas kā
bioloģiski noārdāmie atkritumi un vēl daudz un dažādi atkritumu
veidi. Skaidrs, ka šis jaunais papildu informācijas slogs uzliek
mums jaunu atbildību, tomēr jāsaprot, ka, pirmkārt, daļa
Malienas reģiona iedzīvotāju to dara jau labu laiku, apzināti vai
neapzināti, un, otrkārt, šķirojot vēl viena veida atkritumus,
mēs varam ievērojami samazināt to atkritumu daudzumu, ko atkritumu
apsaimniekotājs nogādātu poligonos apglabāšanā.”
Runājot
tieši par Malienas reģionu, jānorāda, ka bioloģisko atkritumu
daudzums no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Alūksnes
novadā šobrīd gadā sastāda aptuveni 1272, 2 tonnas,
Gulbenes novadā 3306 tonnas un Balvu novadā attiecīgi – 76, 7
tonnas. Uz vienu iedzīvotāju tie ir 37,4% BNA no kopējā radītā
atkritumu daudzuma Alūksnes un Balvu novadā, kamēr Gulbenes novada
iedzīvotājs vidēji saražo 44,2 % šāda veida atkritumu.
“Protams, šī prakse nav nekas jauns – šo atkritumu
individuālā apsaimniekošana mājsaimniecībās Alūksnē
tiek veikta jau no pagājušā gadsimta 50. gadiem, bet Gulbenē
aptuveni no 1960. gada. Jāsaprot, ka lielai daļai cilvēku šī
būs prasība, ko būs vienkārši realizēt, jo jau ikdienā
kompostu radām, piemēram, dārza mēslošanai, augsnes
struktūras uzlabošanai,” skaidro Ugors. “Gan Gulbenē, gan
Alūksnē lielāko daļu komposta veido pārtikas atkritumi un
zaļie dārza atkritumi, tomēr alūksnieši statistiski ir
aktīvāki un šim mērķim vairāk izmanto arī kūtsmēslus.”
SIA
“Pilsētvides
serviss atgādina, ka šī veida atkritumu šķirošanai iespējamas
divas realizācijas stratēģijas – vai nu centralizēta
savākšana un tālāka nodošana pārstrādei no
daudzdzīvokļu mājām vai arī individuāla kompostēšana
privātmājās. Tomēr arī, kompostējot mājsaimniecībās, ir
jāņem vērā daži ieteikumi:
-
kompostu veido tikai no atļautajiem bio atkritumu veidiem,
tos sasmalcinot un sajaucot; -
komposta
masu jāmitrina
pēc vajadzības; -
komposta
kaudzi 2-3 reizes vasarā jāpārjauc; -
lai
neitralizētu kaudzes paskābināšanos, jāpievien
tīras koksnes pelnus; -
kompostu nogatavina pēc sadalīšanās un izsijā;
-
nesadalītos komposta gabalus izmanto jauna komposta
gatavošanai.
Savukārt
gadījumā, ja iedzīvotājam nav sava privātīpašuma, iespējas
veidot kompostu vai tā dzīvesvieta ir daudzdzīvokļu namā, no
2023. gada ir paredzēti vairāki risinājumi, lai veiksmīgi
noritētu pārtikas atkritumu savākšana un sagatavošana
pārstrādei biogāzes ražotnē. Prakse rāda, ka visbiežāk
BNA apsaimniekošanā izmanto:
-
nelielu trauku ar vai bez vāka (atkārtoti lietojams);
-
kraft
papīra maisus (vienreizlietojami); -
speciālus bioloģiski sadalāmās plastmasas maisus, kas
ražoti, kā saistvielu izmantojot bioloģisku materiālu –
kukurūzu, kartupeļus (vienreizlietojami); -
atsevišķus
konteinerus BNA savākšanai kompostēšanai.
“Visbeidzot,
ne mazāk
svarīgi ir apzināties to, kāda ir šo atkritumu specifika un ko
mums sagaidīt 2023. gadā – atšķirībā no stikla,
plastmasas vai papīra bioloģiski noārdāmie atkritumi ir
“kaprīzi”, jo siltā laikā, kā zināms, ir nepieciešama to
operatīva apsaimniekošana, lai nebūtu jācieš, piemēram, no šo
atkritumu radītajām smakām,” uzmanību vērš Ugors. “
Bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru izvešanas biežums
vasaras periodā starptautiskā praksē ir ne retāk kā 1 reizi 3
dienās, bet ziemas periodā – 1 reizi nedēļā.”
Jau
ar 2023. gada 1. janvāri
atkritumu apsaimniekotājiem Latvijā būs jānodrošina pieejama
bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Lai arī
atkritumu apsaimniekotāji šobrīd aktīvi strādā, lai nodrošinātu
šīs sistēmas konsekventu un precīzu ieviešanu, iedzīvotāji
tiek aicināti uz sapratni, jo šāda veida atkritumu
apsaimniekošanas kārtības un ES direktīvu izpilde ir ļoti
laikietilpīgs un sarežģīts process. “Mēs – SIA “Pilsētvides
serviss” – vienmēr esam atvērti sarunām un labprāt
izskaidrosim Malienas vai citu reģionu iedzīvotājiem, kā šī
sistēma strādās praksē, kas tiek sagaidīts no viņiem vai no
mums kā atkritumu apsaimniekotāja. Tādēļ vienmēr laipni aicinām
vērsties ar interesējošiem jautājumiem pie mums!”
