Divi jaunieši, kas ir draugi kopš skolas gadiem, vienlaikus nolēma iegādāties bulterjera šķirnes kucēnus. Domāts – darīts. Tā divas šīs šķirnes suņu meitenes no Cēsīm nonāca Gulbenē, kur tagad par viņām rūpējas Artjoms Kudrjašovs un Oļegs Marfonovs.
Divi jaunieši, kas ir draugi kopš skolas gadiem, vienlaikus nolēma iegādāties bulterjera šķirnes kucēnus. Domāts – darīts. Tā divas šīs šķirnes suņu meitenes no Cēsīm nonāca Gulbenē, kur tagad par viņām rūpējas Artjoms Kudrjašovs un Oļegs Marfonovs.
Daudzi Gulbenē atskatās, redzot jauniešus pavadā vedam divus baltus suņus, kas ir viena vecuma un līdzīgi kā ūdenslāses. Oļega suni sauc Ronda, bet Artjoma – Margo. Suņu meitenes ir septiņus mēnešus vecas. “Es pirmais iegādājos suni. Oļegam iepatikās, tāpēc arī viņš no tā paša saimnieka nopirka šīs šķirnes kucēnu,” precizē Artjoms.
Viņš pats jau no 14 gadu vecuma sapņojis par šīs šķirnes suni. Bulterjeros patīkot viss – izskats un uzvedība. Artjoms stāsta, ka savu suni iegādājies par 80 latiem, bet šīs šķirnes kucēna cena varot būt līdz 250 latiem. Dārgi nākoties arī uzturēt šādu suni, jo jāpotē, jāgādā atbilstoša pārtika un vitamīni.
Oļegs stāsta, ka šiem suņiem ir speciāls uzturs, taču viņiem griboties nogaršot pa mazumiņam no visa, ko ēd saimnieks. Rondai esot citādāks raksturs nekā māsai. “Viņa jau vēlas mani sargāt. Bet Margo ir komunikablāka. Abi suņi vienlīdz labi pakļaujas dresūrai,” stāsta viņš. Artjoms ir pārliecināts, ka suņu meitenes apzinās radniecību un būs savstarpēji draudzīgi noskaņotas visu mūžu. Oļegs stāsta, ka sākumā viņa mammai Ronda nav patikusi, bet tagad viss ir mainījies. “Mamma ir iemīļojusi Rondu,” saka viņš.
Ronda un Margo ne reizi nevienam nav iekodušas. Viņas saimniekiem šķietot piemīlīgi suņi, taču turpmāk to uzdevums būs pildīt arī sarga pienākumus. “Jāsargā sevi un ģimeni, kurā dzīvo,” uzskata Oļegs.
Abi puiši mitinās dzīvokļos. Saka, ka suņi labi iejutušies tajos. Arī kaimiņiem netraucē. Dienā, kamēr saimnieki darbā, suņiem jādzīvo mājās un pacietīgi jāgaida, kad tos vakarā vedīs pastaigā. Rīti un vakari ir veltīti dzīvnieku pastaigām. Lielāku vērību un vairāk laika tie saņem brīvdienās. “Viņām patīk skraidīt, rotaļāties, priecāties. Suņus pastaigā vedam uz Spārītes parku,” saka puiši.
Viņi atzīst, ka ne visiem patīk šīs šķirnes suņi. Neesot patīkami, ja garāmgājēji izsaka nedraudzīgas piezīmes. “Vienam patīk, citam nepatīk. Par visu šķirni spriež pēc atsevišķiem dzīvniekiem un gadījumiem. Tas nav pareizi. Mēs taču nevērtējam visu cilvēci pēc vienas mērauklas, arī suņus nevajadzētu. Ja viens cilvēks aplaupījis banku, tas taču nenozīmē, ka visi ir laupītāji,” saka Artjoms.
Oļegs atzīst, ka daudzi bulterjera šķirnes suņos saskata līdzību ar sivēnu. “Tas nekas,” smej viņš. Puiši stāsta, ka vēlētos sadraudzēties ar citiem bulterjeru šķirnes suņu īpašniekiem Gulbenē. “Mūsu suņi vēl ir jauni. Gribētu konsultēties ar saimniekiem, kam jau ir pieauguši suņi. Viņi vairāk zina par šo šķirni, kā pret dzīvniekiem jāizturas,” saka Artjoms. Viņš atzīst – jo ilgāk rūpējas par šīs šķirnes suni, jo vairāk to iemīl.
Artjoms uzsver – bulterjera šķirnes suns pieķeras saimniekam. Veidojas abpusēja saikne. Oļegs klāsta, ka Rondai piemīt arī savi karaliskie niķi, piemēram, miega stundas viņa grib pavadīt gultā vai arī zvilnēt krēslā. Taču sunīte baidoties no pūļa, tas viņai liekoties biedējošs. Artjoms gan neļaujot, lai Margo okupē gultu, sūtot uz sunim gulēšanai norādīto vietu. Tomēr Margo patīkot paslēpties zem segas.
Abi saimnieki klāsta, ka viņi suņus iegādājušies saziņā ar šīs šķirnes suņu klubu Rīgā, tāpēc ir pārliecināti, ka šiem dzīvniekiem nav agresīvs raksturs. Kinologi rūpīgi tam sekojot un nepieļaujot agresīvu suņu atrašanos starp cilvēkiem.
Margo un Rondai noteikti būs kucēni. Artjoms gribēšot paturēt vēl pāris sunīšu, citi ceļos pie jauniem saimniekiem. “Kad man būs pašam sava māja, turēšu vienlaikus piecus šīs šķirnes suņus,” saka viņš.
***
Šķirnes popularitāte
Divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā bulterjera šķirnes suņi atradās slavas zenītā. Bulterjeru kucēnu cenas bija par vairākām pozīcijām augstākas nekā citu šķirņu kucēniem. Iegādāties bulterjeru varēja atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki.
Bulterjers
– Raksturs: enerģisks, mīlīgs, disciplinēts.
– Āriene: suns ar proporcionāli veidotu augumu, stipru miesas būvi. Skausta augstums
5356 centimetri.
– Apmatojums: spalva īsa, paasa, blīvi pieguļ ādai.
– Krāsa: balta, trīskrāsaina (balta, melna, ruda), tīģerkrāsa.
– Ķermeņa uzbūve: spēcīga, masīvs skelets, labi attīstīta muskulatūra. Elastīga, cieši pieguļoša āda bez krokām.
– Galvas forma: nedaudz izstiepta, ovāla, samērā plakanā piere pakāpeniski pāriet olveidīgā, garenā, pakumpā, pie degungala sašaurinātā purnā. Galvas profils no pakauša paugura līdz degungalam veido loku. Izteikts smakrs, cieši sakļautas lūpas, purngals melns. Plānas, mazas, vertikāli stāvošas ausis. Ovālas, dziļi iegrimušas tumšas acis. Šķērveidīgs sakodiens, zobi lieli un spēcīgi.
– Īpatnības: kakls – vidēja garuma, muskuļains, izliekts. Labi izteikts skausts. Īsa, spēcīga mugura, vidusdaļā nedaudz izliekta, krustos nolaidena. Platas krūtis, ievilkts vēders. Taisnas kājas ar ieapaļām, kompaktām ķepām. Spēcīgi pleci un gurni. Samērā īsa, pie pamatnes resna aste.
Bulterjers pavadā
Tikai pēc laimīgas bērnības, nopietnām mācībām pēc vispārējā dresūras kursa jaunībā un pēc veiksmīgi pabeigtas sociālās apmācības šis suns brieduma gados var pildīt sarga vai miesassarga funkcijas.
Šķirnes vēsture
Bulterjera šķirne radīta Lielbritānijā 19.gadsimta beigās, krustojot divas vietējās šķirnes vecangļu buldogu ar terjeru.
Šo šķirni veidoja, lai radītu suni medībām un suņu cīņām. Bulterjera kā cīkstoņa anatomiskā uzbūve ir tuva pilnībai. Laba mednieka reakcija, veiklība un relatīvs niknums ļauj to veiksmīgi izmantot meža cūku medībās, zvēru pēdu dzīšanā, arī medījuma meklēšanā. Šīs šķirnes pārstāvji labi apliecinājuši sevi kā glābēji.
Bulterjers pēc rakstura ir mierīgs, taču vienlaikus arī ļoti straujš
un kustīgs. Viegli pielāgojas nelabvēlīgiem faktoriem. Ļoti uzticīgs saimniekam, atsaucīgs un mīlīgs, it sevišķi attiecībās ar bērniem.
