Valdību veidojošās partijas 21.septembrī pēc
ilgstošām diskusijām vienojušās par 2021.gada valsts budžeta un plānotās
nodokļu reformas aprisēm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar koalīcijas
partneriem žurnālistiem pavēstīja, ka šodien beigusies viena no
garākajām sanāksmēm un tai ir pozitīvs iznākums – koalīcija vienojusies
par nākamā gada budžeta ietvaru.
“Pēc ilgā debatēm vairāku mēnešu garumā esam vienojušies par 2021.gada budžeta ietvaru,” teica politiķis.
Kariņš skaidroja, ka nākamā gada budžeta deficīts būs 3,9% no
iekšzemes kopprodukta, kas saistīts ar Covid-19 pandēmiju, savukārt
kopējais budžeta apjoms varētu būt zināms otrdien, kad valdība plāno
izskatīt nākamā gada valsts budžeta ietvaru.
Tajā paredzēts, ka no 1.janvāra minimālā alga būs 500 eiro. Mediķu
algu pieaugumam kopumā būs veltīti 183 miljoni eiro, “pilnībā atbilstot
Saeimas iepriekšējo lēmumu”. Būs arī pedagogu un akadēmiskā personāla
algu palielinājums, stāstīja Kariņš.
Tāpat pieņemts lēmums, pildot Satversmes tiesas lēmumu par garantētā
minimālā ienākuma reformu, to palielināt no 64 eiro uz 109 eiro.
Sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus plānots atvēlēt
nepilnus deviņus miljonus eiro, savukārt no 2022.gada plānots reformēt
ģimenes valsts pabalsta sistēmu.
Vienlaikus paredzēts no 1.janvāra par 1% pazemināt sociālo nodokli,
kā arī no 1200 eiro uz 1800 eiro celt diferencētā neapliekamā minimuma
slieksni. Savukārt no 1.jūlija plānots ieviest minimālo obligāto sociālo
iemaksu, gan turpinot darbu pie detaļām, kā tas darbosies, solot
tuvākajā laikā viest skaidrību par to.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka zināmas
neskaidrības palika saistībā ar regulējumu, kas attiecas uz
pašnodarbinātajām personām. Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalstītu
saimniecisko darījumu ieņēmumu kontu, kas tiktu ieviests nodokļu
nomaksai.
“Tādējādi varētu panākt vienkāršotu nodokļu nomaksu. Mums ir ļoti
būtiski, lai valdība sāktu strādāt pie administratīvā sloga
samazināšanas nodokļu maksātājiem,” uzsvēra Bordāns.
Saeimas deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka ģimenes
pabalstu reforma ir pozitīvs lēmums, vienlaikus uzsverot, ka jauniešiem
atbilstoši noteiktiem kritērijiem no 2021.gada 1.septembra varētu tikt
garantētas budžeta vietas.
Bordāns pauda cerību, ka rīt valdības sēdē varēs pieņemt dokumentu,
kas būs “Latvijas sabiedrībai vēlams un progresīvs”. Viņš arī atzina, ka
paliek neskaidrības par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, gan
piebilstot, ka partneri vienojušies līdz nākamā gada pavasarim panākt
progresu šajā jautājumā, lai uz nezināmu laiku neatliktu jauno
kadastrālo vērtību apstiprināšanu.
Jau ziņots, Ministru kabinets 2.septembrī atbalstīja priekšlikumu no
2021.gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo
aizsardzību.
Ministri 2.septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto
ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās
ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā ziņojumā
apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti
koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un
nevalstiskajām organizācijām.
Ziņojumā uzsvērts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums
un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid-19
krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana
tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti
transportlīdzekļu nodokļi.
