Lai arī šogad kartupeļu raža Latvijā padevusies gana laba,
audzētājus uztrauc kartupeļu bumbuļu plaisāšana, kas ne vien
ietekmē to izskatu un pārdošanas iespējas, bet arī sēklas
materiāla atlasi. Kāpēc tā – skaidro Māris Narvils, LLKC
vecākais dārzkopības eksperts.
Kartupeļu bumbuļu plaisāšanā izšķir trīs galvenos iemeslus
– klimatiskie apstākļi, slimības un kaitēkļu ietekme.
Māris
Narvils, LLKC vecākais dārzkopības eksperts: “Visbiežāk
šī plaisāšana notiek smilšmāla augsnēs, kad sausuma dēļ
apstājas kartupeļu bumbuļu augšana un pēc kāda laika, uznākot
intensīviem nokrišņiem, notiek strauja bumbuļu augšanas
atjaunošanās. Tas notiek tik strauji, jo šūnas bumbuļa centrā
attīstās ātrāk nekā zem mizas, un bumbulis saplaisā. Atkarībā
no procesu intensitātes, plaisas parasti veidojas 1–3 cm dziļumā,
bet tās var būt pat līdz bumbuļa vidum. Plaisu malas ir izteiktas
un stāvas. Veidojoties rētaudiem, šos tupeņus var izmantot
uzturā, bet ne sēklai un pārdošanai.”
Savukārt
gadījumā, kad pēc lietus perioda uznāk sausums un karstums,
notiek bumbuļu audu plīšana vidū, veidojoties tukšumiem. Audi
brūnē, un var sākties to sabrukšana. Ja nav vesela augsne, kurā
augs audzis, tad pastāv risks, ka kartupeļus var inficēt kāda
patogēnā sēne, baktērija vai kaitēkļi. Sīkās, seklās,
neregulārās formas plaisas izraisa vairāki dažādi patogēni –
fomoze (Phoma
exigua),
melnkāja (Erwinia
carotovora subsp. atroseptica)
un parastais kraupis (Streptomyces
scabies).
Plaisās bieži ieviešas arī citas puves, un šādus bumbuļus
vairs nav iespējams izmantot nekādiem nolūkiem. Melnais kraupis
(Rhizoctonia
solani)
izraisa savādāku bumbuļu plaisāšanu. Plaisas ir neregulāras,
tās ir dažāda dziļuma, bumbuļi izskatās kroplīgi. Ir gadījumi,
kad plaisas var veidot tādu kā rūtojumu. Dziļākām plaisām var
būt šķērsplaisas. Vīrusu bojājumu gadījumos plaisas ir
līkloču, ar platām malām, seklas, bieži ap tām – zvaigžņveida
audi ar tumšāki brūnu krāsojumu.
Kā ierobežot kartupeļu plaisāšanu?
Māris Narvils ar nevienmērīgo mitruma nodrošinājumu iesaka
cīnīties, izmantojot laistīšanu, kas visbūtiskākā ir tieši
jauno bumbuļu veidošanās sākumā. Savukārt ar slimību
izraisītām problēmām var cīnīties, ievērojot augmaiņu –
reizi trijos gados audzējot atkārtoti, bet, ja konstatētas
nematodes, tad ilgāk, vai izvēloties nematožu izturīgu stādāmo
materiālu. Svarīgi audzēt arī zaļmēslojuma kultūras –
krustziežus un ziemas rudzus. Vajadzības gadījumā nepieciešama
arī slimību profilaktiska ierobežošana, izstādot veselu stādāmo
materiālu, kā arī veicot stādāmā materiāla kodināšanu.
Lakstu puves un sausplankumainības ierobežošana sekmē arī
iepriekš minēto slimību ierobežošanu. Lakstu veidošanās
procesā nelielās platībās var veikt negatīvo ceru izlasi (vīrusu
inficētie), kā arī veikt sūcējorgānu kaitēkļu apkarošanu.
