Labklājības jomai 2021. gada budžetā tiks piešķirts par
225,8 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, no kuriem jaunu iniciatīvu
īstenošanai plānots novirzīt vairāk nekā 93 miljonus. Tostarp
tiks celti minimālo ienākumu sliekšņi, tādējādi izlabojot
netaisnību pret sociāli visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.
Minimālās vecuma un invaliditātes pensijas celšana, kā arī
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana būs
turpinājums jau pērn sāktajai ienākumu līmeņa celšanai
cilvēkiem, kuri dzīvo uz nabadzības robežas.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV): “Latvijā
šobrīd dzīvojam neziņā par Covid-19 otrā uzliesmojuma viļņa
ietekmi uz ekonomiku. Tomēr ir svarīgi, ka sociāli
visneaizsargātākie cilvēki nākamgad var rēķināties ar ienākumu
pieaugumu. Minimālo pensiju un pabalstu celšana parāda, ka Latvija
var būt arī tiesiska un sociāli atbildīga valsts. Es ceru, ka
labklājības jomā uzlabojumus izdosies panākt arī turpmāk”.
Lai īstenotu Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo
ienākumu sliekšņu celšanu, nākamgad tiks tērēti 70,7 miljoni
eiro.
Plānots, ka minimālā vecuma pensijas aprēķina bāzi no nākamā
gada cels uz 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā (personām ar
invaliditāti 163 eiro līdzšinējo 122,69 eiro vietā), kas
garantēs, ka minimālā pensija Latvijā būs ne mazāka par 149,6
eiro. Turklāt pensiju aprēķinā tiks novērtēts katrs darba stāža
gads.
Invaliditātes pensija 1. grupas invalīdiem kopš bērnības
palielināsies no 196,3 uz 260,8 eiro, 2. grupai no 171,77 uz 228,2
eiro, 3. grupai no 122,69 uz 163 eiro. Pārējiem invalīdiem – 1.
grupai no 128 uz 217,6 eiro, 2. grupai no 112 uz 190,4 eiro, bet 3.
grupai no 80 uz 136 eiro mēnesī.
Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugums
atsevišķām grupām pārsniegs trešdaļu no līdzšinējā apmēra.
Vecuma gadījumā tas pieaugs no 64 līdz 109 eiro. Personām ar
invaliditāti – 1. grupai no 104 līdz 152,60 eiro strādājošiem
un līdz 198,38 eiro nestrādājošiem, 2. grupai no 96 līdz 130,80
eiro strādājošiem un līdz 156,96 eiro nestrādājošiem, 3.
grupai no 80 līdz 109 eiro mēnesī.
Valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti
kopš bērnības pieaugs – 1. grupai no 159,50 līdz 190,40 eiro
strādājošiem un līdz 247,52 eiro nestrādājošiem; 2. grupai no
147,23 līdz 163,20 eiro strādājošiem un līdz 195,84 eiro
nestrādājošiem; 3. grupai no 122,69 līdz 136 eiro.
Tāpat nākamā gada budžetā paredzēts palielināt atbalstu
bērniem apgādnieka nāves gadījumā. Bērni līdz sešu gadu
vecumam saņems 136 eiro pašreizējo 92,5 eiro vietā (bērni ar
invaliditāti kopš bērnības vēl papildus 43,5 vai 29,28 eiro).
Savukārt bērni no septiņu gadu vecuma apgādnieka nāves gadījumā
saņems 163 eiro pašreizējo 111 eiro vietā.
Plānots, ka no 2021. gada jūlija tiks dubultots pabalsts
aizbildnim par bērna uzturēšanu (215 eiro mēnesī par bērnu līdz
6 gadiem un 258 eiro mēnesī par bērnu 7-17 gadu vecumā). Šim
mērķim valsts tērēs papildus 2,4 miljonus eiro.
No
nākamā gada vidus tiks uzlaboti nosacījumi asistentu pakalpojumu
saņemšanai, tostarp kāps asistentu atalgojums. Šim mērķim
valdība vienojusies piešķirt 9,5 miljonus eiro. Vienlaikus tiks
vienkāršota
arī asistentu atskaitīšanās kārtība, atsakoties no detalizētas
pierādījumu vākšanas.
Vēl 0,5 miljoni eiro nākamā gada budžetā paredzēti pabalsta
saņēmēju loka paplašināšanai – tostarp ģimenes valsts
pabalstu par bērnu ar invaliditāti izmaksās līdz viņa 20 gadu
vecumam.
Papildus, lai turpinātu atbalstīt pensiju saņēmējus, 93,6
milj. eiro novirzīs, lai 2021. gadā finansētu 2020. gada 1.
oktobrī veikto pensiju indeksāciju.
Savukārt, izmaksas, ko radīs garantētā minimālā ienākuma
paaugstināšana uz 109 eiro mēnesī un mājokļa pabalsta palielināšanu
segs pašvaldības.
