Autoratlīdzības saņēmējiem no 2021.gada otrā pusgada būs jāmaksā lielāki nodokļi, saņemot pretī sociālo nodrošinājumu. Tas neapmierina radošo profesiju pārstāvjus– rakstniekus, mūziķus, māksliniekus, tāpēc viņi pie Saeimas rīkoja zibakciju “Nesaprašanās siena”. Tās veidošanai katrs nesa pa ķieģelim, protestējot pret izmaiņām autoratlīdzību režīmā. Par pašreizējo situāciju savu viedokli pauž dzejnieks, mūziķis un gleznotājs Valdis Artavs:
– Ministriju funkcionāri labi jūtas savās vietās, jo saņem algu arī tad, ja nestrādā. Viņi maz domā par radošo pasauli, vēl jo mazāk par māksliniekiem, komponistiem, kritiķiem. Latvijas tirgus māksliniekiem un mūziķiem ir niecīgs, par vienas dziesmas atskaņošanu radio maksā 8 centus. Cik reizes tā ir jāatskaņo, lai saņemtu normālu honorāru? Ja vēl no tā nogriež, tad ir jādomā, ko darīt citu, nevis radīt dziesmas vai dzeju. Citās Eiropas valstīs kultūra tiek dotēta. Māksliniekiem ir sociālās garantijas un arī honorāri ir krietni lielāki. Mūsu valstī acīmredzot neviens nav aizdomājies, ka kultūra ir tautu nesoša. Mākslas lielākā vērtība ir spēja iznest un dot, jo nedzīvojam no maizes vien. Kultūras uzdevums ir darīt cilvēku brīvu. Kultūrā ir ētiskās eksistences pamati.
Šis ir grūts periods visiem, bet māksliniekiem tas ir sevišķi smags. Lai nemirtu badā, viņiem ir jāstaigā ar izstieptu roku. Saka, ka var saņemt valsts atbalstu. Man nekas tāds nav bijis. Lai izdzīvotu, ir jālūdz piešķirt to, kas patiesībā pienākas. Rakstnieku savienībā norāda, ka esmu pensionārs, tāpēc man nekāds atbalsts nepienākas. Mana pensija ir 88 eiro. Vai ar to var izdzīvot?
Tagad liek obligāti nēsāt sejas maskas, kas patiesībā nav paredzētas aizsardzībai no vīrusiem. Tas nozīmē, ka pārdod brāķi. Kā var pieprasīt, lai pirktu tādas maskas? Tā ir cilvēku muļķošana. Neviens ārsts ar tādu masku neiet pie COVID-19 slimnieka. Manuprāt, tā ir apzināta cilvēku pazemošana. Viņi tiek uzskatīti par tik stulbiem, ka tic tādām pavēlēm.
Esmu brīvs cilvēks, manu dzīvi nenodrošina valsts. Tā mani neaizstāv. Man ir tiesības uz dzīvi un arī uz nāvi. Man ir visas tiesības aizsargāt sevi, mazgājot rokas, ievērojot personīgo higiēnu un 2 metru distanci. Ja kāds šķauda, varu teikt, lai uzliek masku. Bet man ir arī tiesības slimot un atveseļoties. COVID-19 vīruss “izglītojas”, tāpēc tam jau ir un būs vēl daudz veidu. Ne velti man ir aforisms: “Ko gan mēs zinām par slimībām? Šķiet, ka tās par mums zina vairāk.” Mēs uz saslimšanām skatāmies no savas iedomības augstumiem, bet ir jāsaprot, ka ne mats nenokrīt no galvas bez Dieva ziņas. Ja kāds iedomājas, ka viņam nekas nenotiks un jūtas kā mūžības elements, tad viņš ir muļķis. Nevajag pakļauties psihozēm. Tomēr, ja kādu inficē vīruss, tad viņu slimība var paņemt tā vai tā. Nejaušību nav. Saule nekad neuzaust nejauši. Tas, ka cilvēks neizprot eksistenci, ir viņa bēda.
