Nesen laikrakstā “Dzirkstele” Tamāras Ulases rakstā “Vai gavēnis nekad nebeigsies?” galvenokārt bija skartas pensionāru problēmas.
Nesen laikrakstā “Dzirkstele” Tamāras Ulases rakstā “Vai gavēnis nekad nebeigsies?” galvenokārt bija skartas pensionāru problēmas.
Jāatzīst, ka pensionāru problēmas sākās tieši ar brīvās Latvijas Republikas atjaunošanu. Ne velti pazīstamā latviešu aktrise Vija Artmane uzsvēra, ka šī valsts izmeta mūs mēslainē. Atcerēsimies, ka vecākās paaudzes iekrājumi naudas izteiksmē tika pilnīgi zaudēti. Naudas maiņa 200:1 no ievērojamiem iekrājumiem noveda pie tā, ka pat zārku nopirkt kļuva neiespējami. Tam sekoja likumīga atlikušo iekrājumu izkrāpšana bankā “Baltija”, “Latgalītē” un citās līdzīgās firmās, kuras ievāca pamatīgu ražu, apsolot ap 100 procentu piemaksu pie noguldītās summas, diemžēl – visas šīs bankas un firmas tikai savāca naudu un tad pazuda vai likvidējās.
Nesen iznāca bijušā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesora grāmata divās daļās “Lai nenosarkst Dzimtenes smilts”. Profesors raksta: “Savās nākotnes vīzijās nebiju paredzējis tādu tautsaimniecības sabrukumu, iedzīvotāju masveida grimšanu nabadzībā, tādu sabiedrības polarizāciju pēc ienākumiem un īpašumiem, kad divas trešdaļas dzīvo zem iztikas minimuma līmeņa, virs kura paceļas šaurs vidusslānis, ko vainago plāns, bet trekns saldā krējuma slānis. Tāpēc esmu vīlies.”
Rakstniece Anda Līce grāmatā “Mūžīgie līdumnieki” raksta: “Iznāk – jo mazāk dari, jo labāk. Absurds – kā vienā tik mazā valstī ar tik bagātu zemkopības vēsturi iespējama tāda iznīkšana. Mēs dzīvojam brīvā zagļu valstī. Zagļu, ubagu un biezo valstī.”
Vai ir iespējams iedomāties – kāds būtu kopskats, ja šodien vienkopus būtu iespējams savākt tās izlaupītās un izpostītās fermas, kaltes, noliktavas, ražošanas ēkas, fabrikas, rūpnīcas un dzīvojamās ēkas, kuras līdz tādam līmenim novestas brīvās Latvijas laikā? Ja tas būtu iespējams, tad mums bez kara atklātos ne labāka Čečenija, Irāka vai Vjetnama. Kādā stāvoklī ir mūsu galvenā bagātība – Latvijas zeme? Tā pamatā kļuvusi lieka, Latvijas izkoptos ganāmpulkus, pienu un sviestu izkonkurējusi “Rama”.
Ne velti cenas kāpj, un tās celšoties vēl straujāk, tā sola jaunais mūsu valdības vadītājs Indulis Emsis.
Visus šos brīvās Latvijas Republikas pastāvēšanas gadus (pēc 1990.gada) īpaši grūti dzīves apstākļi ir gados vecajiem cilvēkiem. Izrādās, ka viņi var pārtikt no solījumiem, kuriem ir ļoti niecīgs segums. Absolūtais pensionāru vairākums eksistē ar daļu iztikas minimuma. Vai patiesi gavēnis nekad nebeigsies?
Visvaldis Ilvass, pensionārs
