“Kā senioriem sevi pasargāt no finanšu krāpniekiem un neiekrist ļaunprātīgu akciju rīkotāju valgos?” skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Aija Brikše.
Neizpaust informāciju svešiniekiem
Jau kopš pandēmijas sākuma aktīvāki ir kļuvuši krāpnieki, kas visdažādākajos veidos mēģina iegūt cilvēku naudu vai datus. Bieži par viltvāržu upuriem kļūst tieši seniori, tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija īpaši aicina vecāka gadagājuma cilvēkus rūpēties par savu finanšu drošību. A.Brikše norāda – lai sevi pasargātu, ir jāzina daži finanšu drošības pamatprincipi.
“Pirmkārt, nedrīkst izpaust ne telefona sarunā, ne e-pastā, ne arī klātienē satiktiem svešiniekiem savus datus. Tie ir internetbankas pieejas dati, bankas kartes numurs, PIN kods, CVC kods un cita informācija. Būtiska ir droša paroļu izvēle un glabāšana citiem nepieejamā vietā. PIN kodu nevajadzētu turēt kopā ar bankas karti, parolēm ir jāsatur vismaz astoņi simboli, kas sastāv gan no burtiem, gan skaitļiem un neveido labi uzminamus, ar jums saistītus vārdu un ciparu savienojumus, piemēram, dzimšanas datumu,” skaidro A.Brikše.
Krāpnieku pazīmes
Nekad nevajadzētu piekrist darījumam, kuru līdz galam nesaprotat. A.Brikše uzsver – svarīgi atcerēties, ka Latvijā strādājošie banku darbinieki pārvalda latviešu valodu, tāpēc citās valodās runājošie, pat ja viņi uzdodas par banku darbiniekiem, piemēram, telefonsarunā, ir jāuzlūko ar piesardzību.
“Viltvārži bieži ir neatlaidīgi, uzbāzīgi, manipulatīvi, dara visu iespējamo, lai telefona saruna turpinātos. Dažkārt viņi kļūst rupji un pat draud. Šādas sarunas ir pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc, nav nepieciešams būt pieklājīgiem pret nepazīstamiem sarunbiedriem. Tāpat viltvārži e-pasta vēstulē var lūgt ziedot kādam smagi slimam pacientam, labdarības organizācijai vai informēt par neticamiem laimestiem, kuru saņemšanai nepieciešams veikt kādus maksājumus vai nodot savus datus. Šādos e-pastos bieži ir gramatikas kļūdas un neloģiskas teikumu struktūras. Jāuzmanās arī no reklāmām, kuras ziņo par iespēju laimēt vērtīgas balvas vai kuras aicina investēt un gūt lielu peļņu,” skaidro A.Brikše.
Regulāri sazinieties ar tuviniekiem
Tuvinieki var lieliski palīdzēt sekot līdzi aktualitātēm sabiedrībā, regulāri sazinoties ar ģimenē esošajiem senioriem un palīdzot viņiem apgūt jaunās tehnoloģijas, kā arī pievienoties kādam ģimenes čatam sociālajos tīklos. Tuvinieki tiek mudināti arī pārliecināties, vai ģimenē esošie seniori zina, piemēram, savas bankas kontakttālruni.
“Lai varētu savlaicīgi reaģēt uz aizdomīgiem zvaniem vai darījumiem savā bankas kontā, bankas telefona numuram ir jābūt ērti pieejamam. Iesakām to saglabāt telefonā vai kādā citā ērtā veidā,” aicina A.Brikše.
