Katru dienu mātes miesās notiek kāds dabas brīnums, mazais aug ar katru viņas elpas vilcienu, ar katru dienu kļūstot lielāks un mīļāks.
51.
Katru dienu mātes miesās notiek kāds dabas brīnums, mazais aug ar katru viņas elpas vilcienu, ar katru dienu kļūstot lielāks un mīļāks. Ilga ir lasījusi par kritiskajām dienām un slimībām, kas var ietekmēt bērna veselību. Atzīšanās Jurim, ja tāda būs nepieciešama, var notikt vēlāk. Pārsteidzība var izrādīties liktenīga ne tikai viņai un Jurim, bet visvairāk mazulītim. Sonogrāfijā daktere ir viņai rādījusi mazo, dzīvo kamolīti ar kustīgām rociņām un mazo pukstošo sirsniņu, kurai ir kaitīgi jebkuri mātes stresi. Viņa būs mierīga un pildīs savu misiju līdz galam. Tad jau redzēs!
Ilga, gaidot mājās Juri, uzraksta māsai vēstuli, izliekot savas emocijas dzejolī:
Vai melot man vai ne? – Tāds
jautājums.
Ja meli dzīvības vai nāves svarā,
Un apsvērti ir visi par un pret,
Tad atceros par meliem svētajiem,
Tie atļauj izdzīvot, kad, liekas, visi
striķi trūkst,
Un cerība vien mata galā turas…
Tad šādi meli sasien matu ciešā
mezglā,
Un iztur mats. Es tāpēc melošu!
Māsa jau sen ir viņas uzticības persona, nekad nav viņu pievīlusi vai nodevusi. Visu uzticot Lindai, viņa jūtās droša un mierīgāka.
Kad Juris atbrauc, viss izrādās vienkārši: uzreiz nav nepieciešami nekādi izskaidrošanās vārdi. Viņi metas viens otra apkampienos, Ilga izraud uz viņa pleca gaužas asaras, patiesas nožēlas asaras, kuru cēloni zina tikai viņa pati. Viņa ir arī gādības un uzmanības aizcietusies. Asaras aizskalo šaubas, ka Juris varētu nebūt gaidāmā bērniņa tēvs. Ķermeņu saskaršanās rada ilgi neizjustu tuvības sajūtu, un tikšanās brīdī pateiktais teikums: “Mums būs mazais!” tiek pieņemts bez jebkādām aizdomām. Juris izskatās gan samulsis, gan arī laimīgs. Ir tikai viens jautājums: “Kāpēc tu man neko nerakstīji vai nezvanīji? Es tad sen jau būtu mājās.”
“Tāpēc jau es arī neko neteicu, jo tavi kursi bija svarīgi,” Ilga atsaka un atkal raud un raud, pati nezinot, par ko: laikam taču no atvieglinājuma un arī no kauna, ka viņai tā jāizturas. Viss ir tā samudžinājies, šo mudžekli atpiņķerēt Ilga pagaidām negrib un nespēj. Viņa paklausa māsai, kas ir viņas vienīgā uzticības persona. Vienalga,- viņiem būs tas, kas tik ilgi ir kavējies, varbūt tas ir tas gadījums, kad mērķis attaisno līdzekļus.
19. Viss tikai sākas
Ir pats ziemas vidus. Puteņi nerimstas jau vairākas dienas. Par tādu laiku saka, ka raganām kāzas, un gādīgs saimnieks pat suni nedzen ārā. Sniegi virpuļo trakā dejā un paralizē sadzīvi: nekursē autobusi, reizēm nodziest strāva, līdz ar to nedarbojas apkure un pilsētiņā iestājas pilnīgs haoss: šur tur aizsalst radiatori, aukstums ienāk daudzās mājās, atliek tikai cerēt, ka ne uz ilgu laiku. Tāda dabas stihija nav bijusi jau vairākus gadus. Taču veikals, pasts, skola un slimnīca darbojas. Arī Linda ir darbā un caur platajiem logiem vēro puteņa rotaļas. Pircēju ir maz, visi kārtīgie cilvēki jau pēcpusdienā ir iepirkušies. Vakars nāk gausi. Lindai darbs beidzas reizē ar pusnakts iestāšanos. Veikalā ik pa brīdim lielākos vai mazākos bariņos parādās jaunieši, kas veikalā ienākuši tikai nejaušības vai garlaicības dēļ. Zēni lēnā garā pērk cigaretes, alkoholu, košļājamās gumijas. Vēlāk atsevišķas jauniešu grupiņas ar azartisku interesi apstāj prezervatīvu vitrīnu, irgojas un acīmredzot grib samulsināt arī jaunās pārdevējas, izvaicājot par gumijas izstrādājumu īpašībām. Taču prece ir prece, katrs pats izvēlas, ko un cik pirkt. Linda gan nedomā, ka šie zaļknābīši un brašuļi būtu kādi izcilie prezervatīvu lietotāji un droša seksa pārzinātāji, tomēr jau pats fakts, ka ir interese, Lindai liekas apsveicams. Viņa prot tirgot arī šo preci.
Veikalā jau ilgāku laiku dežurē divi apsargi, un, ja sākās kādas nekārtības vai aizdomas par zādzībām, ir uz ko paļauties. Tie ātri nekārtību cēlājus nomierina un, ja vajag, pavada līdz durvīm un tālāk. Vairākas jauniešu grupiņas ir Lindai pazīstamas. Vietējie zēni lielus tračus nekad netaisa. Sliktāk ir ar svešiniekiem – iebraucējiem, kuri alkohola reibumā reizēm izraisa nopietnākus incidentus. Ir bijuši gadījumi, kad kaušļi jānogādā arī policijas iecirknī, sevišķi ballīšu vakaros. Tāda ir šā darba specifika, būt vienmēr modram un justies tonusā. Īpaši tādās reizēs kā šis vakars, kad jaunatnei nav citas vietas, kur izklaidēties un sasildīties. Pastaigām ielās laiks šodien nav īpaši piemērots.
