“Meli, ka Augulienas ezers ir ražīgs un bagāts ar zivīm,” piezvanot “Dzirkstelei” sacīja kāds lasītājs, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu. Viņš teica, ka vīlušies būs tie makšķernieki, kuri, dosies pēc zivīm uz šo ezeru, izlasīdami 3.novembra “Dzirksteles” rakstu “Novada ezeru apsaimniekošana vēl tikai sāksies”.
Šajā sakarā sazinājāmies ar nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” vadošo pētnieku Matīsu Žagaru, kurš precizēja: “Augulienas ezers potenciāli varētu būt ražīgs un bagāts ar zivīm. Šobrīd Augulienas un Mezīša ezers ir vissliktākajā stāvoklī. Iemesli: kombinēta ietekme no, iespējams, tīklu zvejas, kā arī maluzvejas un makšķerniekiem.”
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš stāstīja – visa vaina, ka Augulienas ezerā “ļoti daudz ir neoficiālo zvejnieku”. Savukārt legālie zvejnieki, ja arī redz maluzveju, par to pagasta pārvaldei nav ziņojuši. “Kā jau zinātnieks (M.Žagars – red.) teica – ja varētu dabūt gatavu, lai zvejo tikai ar atļaujām, tad varbūt potenciāli tas zivju resurss arī atjaunotos,” teica A.Rakstiņš. Viņš arī piekrīt zinātnieka viedoklim, ka ezeru varētu nodot apsaimniekošanā biedrībai, jo tad būtu cilvēki, kuri nepieļauj maluzvejniecību. A.Rakstiņš saka – neliktu šķēršļus biedrības veidošanai ar mērķi apsaimniekot minēto ezeru. Taču pagaidām neviens vēl pie viņa ar šādu iniciatīvu nav vērsies. Pagasta pārvaldei apkarot un kontrolēt maluzveju neesot resursu. Tieši šā iemesla dēļ novada pašvaldība strādā pie zivjsaimniecības attīstības programmas, lai būtu inspektori, kuri uzņemas kontroles funkciju.
A.Rakstiņš arī sacīja, ka makšķerniekiem ir ierobežota piekļuves iespēja Augulienas ezeram. “Ir stāvlaukums un otrā pusē – maza strēmelīte pašvaldības zemes. Pārējās visas ir privātās zemes,” viņš stāstīja. Pagasta pārvaldes vadītājs rezumēja, ka visādi citādi Augulienas ezers ir “ezers kā ezers”.
