Tā nav tevis pieburamā dziesma. Vari man pat blakus nesēdēt.
* * *
Tā nav tevis pieburamā
dziesma.
Vari man pat blakus nesēdēt.
No stīgām izlīs netveramas
ēnas,
izies pusnaktī un tevi
uzmeklēs.
Tā nav tevi pielūdzoša
dzeja,
jo nevēlas par tādu
nosaukties.
Kā vējš, kā dažas nieka
sniega pārslas
šie vārdi tikai
viegli pieskarsies.
Šis nav par tevi sapņojamais
sapnis,
bet domu putnam
aizlūzušais spārns.
Vēl daži sāpju iztraucēti
miegi
un jau tik piejaucētais
pašapmāns.
Ivars Strautiņš
* * *
Šodien valsi dziedāja ielas,
balts putenis dejā griezās,
un es gāju caur pārslu jūru
kā ievziediem apbirusi…
Un sajutu tavus glāstus
vieglā, pūkainā pieskārienā,
man likās – ir pavasaris
uzplaucis baltā sniegā.
ANITA GRAUMANE
* * *
Skumjas jau kuro dienu
graužas manī kā kokā, bet es
turu prieku aiz rokas.
Cik ilgi –
tas jājautā skumjām pašām –
tās turēs vēl cieši mani,
un cik ilgi
skumju pļavā
mani ganīs skumju gani.
Aivis Sutugovs
