Šonakt gribu doties līdz vēju pirmsākumiem. Ar apsedlotu rieteni no zemes atrauties.
Šonakt gribu doties
līdz vēju pirmsākumiem.
Ar apsedlotu rieteni
no zemes atrauties.
Saplūkt zvaigžņu gaismu,
tramdīt slinkas ēnas,
baudīt,
kas ir pusnakts
tūkstoš krāsu
pieskāriens.
Aizver visus logus,
jo sirds man
nebēdnīga
un pārāk straujš
ir apsedlotais
rietumvēju prieks.
Guli, zemes meita,
auklē mēness dziesmu,
kamēr mēs
pa debess malu
rotaļāsimies.
