Ceturtdien Gulbenes dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens ar ziediem rokās un smagām atmiņām sirdīs pulcējās Gulbenes pilsētas un rajona iedzīvotāji, lai atcerētos 25. marta dienu pirms 55 gadiem, kad simtiem un tūkstošiem cilvēku sākās Golgātas ceļš.
Ceturtdien Gulbenes dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens ar ziediem rokās un smagām atmiņām sirdīs pulcējās Gulbenes pilsētas un rajona iedzīvotāji, lai atcerētos 25. marta dienu pirms 55 gadiem, kad simtiem un tūkstošiem cilvēku sākās Golgātas ceļš uz Sibīriju.
Pasākums sākās ar Latvijas valsts himnu, sekoja pilsētas domes priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova uzruna.
Politiski represēto Gulbenes nodaļas valdes priekšsēdētājas vietniece Skaidrīte Skrabe visus aicināja ar klusuma brīdi godināt to cilvēku mūžus, kam pāri klājas svešas smiltis, kam nebija lemts atgriezties mājās.
97.gaidu vienības dalībnieces un to vadītāja Inta Vilka atmiņu montāžā atgādināja, ka pēc pusgadsimta daudz ko iespējams aizmirst, bet aizrestoto vagonu duna un neziņā vedošās dzelzceļa sliedes no atmiņas neizzūd. Kopā ar ansambli “Sarma” piemiņas brīža dalībnieki dziedāja dziesmu, kas radusies tālajos Sibīrijas plašumos ilgās pēc dzimtajām mājām.
Pasākumā piedalījās arī Gulbīša vidusskolas un Bērzu pamatskolas audzēkņi. Pieminekļa pakājē dega sveces un gūla ziedi. Vēl ilgi pēc piemiņas brīža politiski represētās personas un viņu tuvinieki kavējās atmiņās. Daudzi klusējot raudzījās sveču liesmās, sūtot sveicienus tiem, kam nebija lemts atgriezties.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi notika arī vairākos rajona pagastos.
Piemēram, lejasciemieši pulcējās svētbrīdī Lejasciema kapsētā pie piemiņas zīmes svešumā mirušajiem, bet kultūras namā notika atmiņu pēcpusdiena represētajiem. Līdzīgā pasākumā “Vēstules no pagātnes” pulcējās arī lizumnieši, kuri pirms tam aizdedza sveces piemiņas vietā Sila kapos.
