Pagājušā gada 26.novembrī ar kultūras ministra Naura Puntuļa rīkojumu tika izdarīti grozījumi Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, iekļaujot tajā arī Druvienas kultūras namu (“Pagastmāja”) kā reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli – liecina “Latvijas Vēstnesī” publiskotā informācija.
Tādējādi ministrija ir reaģējusi uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes iniciatīvu. Konstatēts, ka Druvienas kultūras nama “kultūrvēsturiskā vērtība”, kā arī tas, ka “objekts ir reģionam nozīmīgs, attiecīgā laikmeta sabiedrisku būvju arhitektūrai raksturīgs paraugs, tapis pēc arhitektes Dailas Putniņas projekta, laikposmā no 1979. gada līdz 1982. gadam”, bet “interjera dekoratīvā apdare ir profesionālu autoru radīts darbs (Brigitas un Ralfa Jansonu radītie sienu gleznojumi, Jēkaba un Miķeļa Hofertu veidotie metālkalumi, Helgas Melnbārdes-Krisbergas gatavotais panno) – mākslinieciska un vēsturiska liecība par sabiedrisko telpu dekoratīvās apdares stilistiku un tematiku Latvijā 20.gadsimta astoņdesmitajos gados”.
Uzsvērts – “objekta saglabājamās vērtības: celtnes telpiskais risinājums ainavā, vidē; būvmasu kārtojums; plānojuma struktūra; vienkārša fasāžu arhitektūra; jumta forma, ailu aizpildījumi; interjeru dekoratīvā apdare; sienu un griestu gleznojumi; īpaši mākslinieciskie elementi interjeros; ārtelpas detaļiekārtas”.
Jāatgādina, ka pašvaldība apsvēra iespēju nojaukt Druvienas kultūras namu kā savu laiku nokalpojušu ēku, kuras daļas ir bīstamā stāvoklī. Pēc pašvaldības iniciatīvas pagasta pārvalde un citi, kuri izmantoja biroja telpas ēkā, to pameta, lai pārceltos uz Druvienas pili. Vietējie iedzīvotāji nebija mierā un sāka organizēt sava kultūras nama nosargāšanu, aktualizējot un popularizējot tā kultūrvēsturisko nozīmi.
