Šajās dienās arī Gulbenes rajonā uz ceļiem pastiprināti patrulēs ceļu policija, kas autovadītājus profilaktiski “ārstēs” pret agresīvu braukšanu. Līdz 12.aprīlim notiek akcija “Agresīviem šoferiem ir maziņš… IQ” (intelekta līmenis).
Šajās dienās arī Gulbenes rajonā uz ceļiem pastiprināti patrulēs ceļu policija, kas autovadītājus profilaktiski “ārstēs” pret agresīvu braukšanu. Līdz 12.aprīlim notiek akcija “Agresīviem šoferiem ir maziņš… IQ” (intelekta līmenis).
Tās mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz agresīvas braukšanas problēmu Latvijā, tās izpausmēm, skaidrot, ko jaunajā Ceļu satiksmes likumā klasificē kā agresīvu braukšanu un informēt, ka no 1.jūlija par šo pārkāpumu var piemērot bargu sodu – līdz 200 latiem.
“Pieaugot dzīves tempam un steigai, cilvēki kļūst arvien neiecietīgāki. Tas globāli skaidro agresīvas braukšanas fenomenu. Pret agresiju var cīnīties katrs pats, apzinoties, ka agresija ir “lipīga”, jo agresija rada agresiju. Pieklājīga, pozitīva attieksme nereti var izlīdzināt sasprindzinājumu un dusmas. Autovadītāji biežāk varētu izmantot avārijas gaismas signālu pamirkšķināšanu – kā pateicības vai atvainošanās zīmi. Braucēji to novērtē,” komentē CSDD reģionālā informācijas speciāliste Ilze Nogobode.
Pasaulē pētījumā par agresīvu braukšanu secināts, ka viens no iemesliem, kādēļ agresīvu braucēju kļūst arvien vairāk ir tas, ka ceļi visā pasaulē kļūst pārpildīti – pastāvīgi palielinās transportlīdzekļu skaits. Latvijā transportlīdzekļu skaits kopš 1999. gada pakāpeniski pārsniedz autovadītāju skaitu. Turklāt jau tuvāko gadu laikā transportlīdzekļu skaits Latvijā sasniegs miljonu. Līdz 2004. gada 1.janvārim Latvijā reģistrēti 787 734. Autovadītāju skaits līdz 2004. gada sākumam sasniedzis 744 064.
Ir izpētīts, ka lielākā daļa agresīvo braucēju ir vecumā no 18 līdz 26 gadiem, vīrieši ar zemu izglītības līmeni, kriminālu pagātni un noslieci uz alkoholismu. Daudzi no šīs kategorijas braucējiem nesen pārdzīvojuši emocionālu vai profesionālu neveiksmi.
“Agresīvi uz ceļa var būt arī tādi cilvēki, kas nav emocionāli līdzsvaroti, kas bieži pārdzīvo stresu darbā vai mājās. Agresīvu braukšanu ietekmē galvenokārt emocionālā spriedze, apkārtējā vide, satiksmes intensitāte, kā arī autovadītāju inteliģences līmenis,” saka I.Nogobode.
Akcijas “Agresīviem šoferiem ir maziņš… IQ” laikā CSDD vēlas veicināt diskusiju par kulturālas braukšanas problēmu Latvijā un aicināt autovadītājus izprast sekas, ko izraisa agresīva braukšana. Būs informatīvi plakāti uz Latvijas autoceļiem, organizēs ceļu policijas reidus, translēs radio un TV klipus, kā arī veiks papildu informatīvas aktivitātes. Akcija iekļaujas pasaulē rīkotās 4. ANO satiksmes drošības nedēļā, kas šogad veltīta agresīvas braukšanas problemātikai.
***
Agresīva braukšana ir
– Vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot.
– Nekaunīga pārkārtošanās sastrēgumos, lai, apdzenot citus, tiktu uz priekšu ātrāk.
– Pagrieziena neieslēgšana, veicot pagriezienu, pārkārtošanos vai apstāšanos.
– Konstanta braukšana pa kreiso malējo joslu – tā traucējot citiem transportlīdzekļiem veikt apdzīšanas manevru.
– Braukšana lēnāk, kā paredzēts noteikumos.
– Vilcināšanās uz ceļa, piemēram, baidoties iebraukt neregulārā krustojumā – tā kavējot pārējos braucējus, veidojot aiz sevis sastrēgumu.
– Mobilā telefona lietošana, braucot pie stūres.
