Pagājušajā gadā ar reemigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā atbalstu Vidzemi par savu turpmāko dzīvesvietu izvēlējās 160 cilvēki. Līdzīgi kā citus gadus, arī pagājušajā gadā par mājvietu turpmākajai dzīvei remigranti visbiežāk izvēlējās Valmieru, Cēsu un Gulbenes novadus. Par to
informē sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas
reģionā Zane Kaķe.
2020.gadā Vidzemes koordinatore sagatavoja 442 personalizētus
piedāvājumus tiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā,
Vidzemē. Potenciālo reemigrantu lielākā interese par dzīvi
Vidzemē bija no janvāra līdz martam, kad tika sagatavoti 116
personalizēti piedāvājumi, un tad no jūlija līdz septembrim, kad
tika izveidoti 146 piedāvājumi. Daudzi apsvēra iespēju
atgriezties Latvijā tieši pēc pirmā koronavīrusa viļņa un to
ierobežojošajiem pasākumiem.
Populārākās remigrantu atgriešanās vietas arī 2020. gadā ir tās pašas, kuras cilvēki izvēlējušies jau kopš 2018. gada, kad darbu uzsāka reģionālie reemigrācijas koordinatori. Tā ir Valmiera, kur kopējais atgriezušos skaits no 2018. gada – 97 cilvēki, tai seko Cēsu novads – 53 cilvēki, tad Gulbenes novads – 35 cilvēki. Tāpat aizbraucēji atgriežoties izvēlas dzīvot Alūksnes, Amatas, Madonas, Priekuļu, Pārgaujas, Smiltenes un Valkas novados.
Biežākās ārvalstu mītnes zemes, no kurienes atgriezās
reemigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, ar lielu
pārsvaru bija Lielbritānija – 53 %, tad sekoja Īrija, Norvēģija
un Vācija. Reemigranti savās pagaidu mītnes zemēs bija pavadījuši
vidēji 10-20 gadus. Aktīvāk, bet ne ar pārāk lielu pārsvaru,
par atgriešanos domāja sievietes – 58 %. Potenciālie reemigranti
interesējās par jautājumiem, kas skar gan pašu, gan ģimenes, gan
radinieku iespējas atgriezties Latvijā.
Vidzemes reemigrācijas kordinatore visbiežāk sniedza
informatīvu atbalstu par nodarbinātību, pārkvalificēšanās
iespējām, izglītības nodrošinājumu bērniem, latviešu valodas
apguvi, sociālajām garantijām (bezdarbnieka pabalsta saņemšanu,
veselības aprūpi, ģimenes pabalstiem), mājokļa atrašanu un
kreditēšanas iespējām, saimnieciskās darbības uzsākšanu, kā
arī dažādiem sadzīves jautājumiem (auto reģistrēšanu,
sakariem, drošības jautājumu, dzīves izmaksām Latvijā,
uzturlīdzekļu piedziņa u.c.), nepilsoņu integrāciju, iespējām
saņemt psiholoģisko atbalstu un citiem jautājumiem.
2020. gadā sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību pasaulē un
Latvijā daudz jautājumu bija par ceļošanas un atgriešanās
iespējām un nosacījumiem pie mums ārkārtējās situācijas
laikā, kad slēgtas robežas un atcelti avioreisi, kā arī par
pašizolācijas ievērošanu, “Covidpass” un citiem jautājumiem,
kas saistīti ar dzīves paradumu maiņu pandēmijas ierobežošanas
dēļ.
Reemigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza secina:
“Reemigrācijas process, kaut arī šķiet nemanāms, notiek.
Cilvēki ārkārtējos apstākļos augsti vērtē dzimtās mājas
izjūtu un savu tuvinieku atbalstu, atrašanos drošībā un
daudzveidīgās iespējas Latvijā. Viņi atzīst reemigrācijas
koordinatora, kurš sniedz informatīvu, psiholoģisku un
koordinējošu atbalstu, lielo lomu.”
