Uzsākot kārtējo projektu, kārtējo reizi saskaros ar sabiedrības daļas aklu noliegumu, nemēģinot izzināt tā formu un būtību.
Uzsākot kārtējo projektu, kārtējo reizi saskaros ar sabiedrības daļas aklu noliegumu, nemēģinot izzināt tā formu un būtību.
Lasītājiem droši vien atmiņā ir uzņēmuma “Santa” ķengāšana par ēku un tām piegulošās teritorijas rekonstrukciju Bērzu ielā 1a un Rīgas ielā 41. Jautāsim sev šodienas skatījumā: “Santas” aktivitāšu rezultātā pilsēta un tās iedzīvotāji ir ieguvuši vai zaudējuši arhitektoniskās, estētiskās, apkalpošanas un servisa vērtības?
Projekts ir tikai pirmajā tā stadijā – būvniecības iecere vai, kā tagad pieņemts izteikties – vīzijas stadijā. Ja projekts negūst sabiedrības atbalstu, ieguldīt tajā līdzekļus būtu muļķīgi. Tādēļ mēģināšu savu redzējumu nodot iedzīvotāju vērtējumam.
Tirdzniecībai kā jebkurai nodarbei ir savi nosacījumi, kuru ignorēšana nelabvēlīgi ietekmē uzņēmuma darbību. Lielveikalu (pēc definīcijas) var veidot uz zemes gabala, kas nav mazāks par 10 000 kvadrātmetriem, kas pieguļ maģistrālajai ielai, ceļam, un ir daudzi citi nosacījumi (iedzīvotāju blīvums, sabiedriskais transports un cits). Tas norāda uz lielveikala celtniecības bezperspektivitāti Skolas ielā pārredzamā laika posmā.
Tātad atmetam “bubuli” lielveikals un turpmāk runāsim par lēto cenu pirmās nepieciešamības preču veikala (pārtika, saimniecības, higiēnas un kosmētikas preces, prese, aptieka, ziedi) nepieciešamību vai tieši otrādi – nevajadzību Skolas, Lazdu, Nākotnes ielas iedzīvotāju ikdienas vajadzību apmierināšanai.
Ar veikala “T-market” atvēršanu gulbenieši ir iepazinuši lēto cenu veikalu pārdošanas stratēģiju un neapstrīdami to pieņēmuši kā labu esam, par ko liecina pircēju lielā atsaucība. Šāda tipa veikalus šodien Latvijā pārstāv divas tirdzniecības zīmes: “T-market” un skandināvu “Superneto”. Abi uzņēmumi ir izrādījuši interesi par apskatāmo projektu, kura realizācijai (tāpat kā lielveikaliem) ir savi nosacījumi, standarti. Viens no tiem, kas tieši skar doto objektu, ir tirdzniecības zāles platība: “Superneto” – 600 kvadrātmetri , “T-market”800 kvadrātmetri. Šāda izmēra vienstāvu celtne ir salīdzināma ar “Madaras” veikalu Nākotnes ielā, platumā pat mazāka uz noliktavu rēķina (ātra preču aprite). Iecerētā veikala komplektācija būtu šāda: pārtika un pirmās nepieciešamības preces, “Narvesen”, aptieka, ziedu salons (pēdējos divus pārstāv vietējie uzņēmumi).
Kāpēc tieši šāda tipa veikala izveidi piedāvāju pilsētas iedzīvotāju izvērtēšanai?
1. Pats Skolas ielā 5/2 nodzīvoju 20 gadus, man bija iespēja izvērtēt priekšrocības, kuras tuvāko dzīvojamo kvartālu iedzīvotājiem sniedz veikala izvietojums.
2. Vidējo cenu veikalu (“Madara” un vietējie uzņēmumi) pārklājums pilsētā ir pietiekams.
3. Pilsētā tuvākajā laikā diezin vai gaidāma jaunu uzņēmumu izveide, kuru produkcija būtu ar augstu pievienoto vērtību, attiecīgi augstām darba algām, tāpēc veikals jāorientē uz divām pircēju grupām – iedzīvotāji ar ekonomiskas iepirkšanās tradīcijām un iedzīvotaji ar zemu pirktspējas līmeni.
4. Sakarā ar iestāšanos ES ir sācies un (paredzams) turpināsies straujš cenu pieaugums. Ekonomisti min 50 % cenu pieaugumu pārtikas preču grupā. 2003.gadā bija lielākais patēriņa cenu pieaugums kopš 1998. gada (2,9 % pret iepriekšējo gadu). Šogad janvārī +3,9 %, februārī +4,3 %. Bezdarba līmenis Gulbenes rajonā 2003.gada 1.martā bija 8,6%, šogad – 10,3 %. Rādītāji nerosina pašreiz Gulbenē veidot “Rimi” tipa lielveikalu, bet gan palielināt mazo cenu veikalu skaitu, lai pircējam būtu iespēja kompensēt pieaugošo inflāciju ar preces cenu (samazināt ikdienas pirkuma summu).
5. Esošais lēto cenu veikals tirdzniecības centrā “Santa” daudzus potenciālos pircējus nav piesaistījis saspiestības, drūzmas, lielo rindu un auto novietošanas problēmu dēļ. Secinājums – pilsētā nav aizpildīta apskatāmā veikalu tipa niša.
Kāpēc šāds veikals veidojams Skolas ielā?
1. Vēl nav apritējis gads pēc pārtikas veikala slēgšanas šajā vietā. Kopš veikala nodošanas ekspluatācijā (1974.gadā) veidojušās vietējo patērētāju tradīcijas.
2. Veikals ir saistīts ar vairākiem dzīvojamo namu kvartāliem, tādējādi klasificējams kā tirdzniecības vieta “pa ceļam uz mājām”.
Kāpēc jāpalielina veikala tirdzniecības platība vai kāpēc tas nevar būt ar esošo platību?
1. Ēka būvēta atbilstoši 1974.gada prasībām, kad preču sortiments bija atbilstošs sociālisma iekārtā sasniedzamam līmenim. Pirms pāris gadiem tika divkāršota tirdzniecības platība, bet veikals nespēja sekmīgi konkurēt ar vienā cenu grupā esošo Nākotnes ielas veikalu. Iemesls – pēdējais piedāvāja plašāku preču asortimentu.
2. Veikala platību, proti, piedāvājamo preču daudzumu un dažādību, nosaka potenciālo pircēju grupu vēlmes. Izpētot to, tirdzniecības tīkli ir izstrādājuši standartus.
Kāds iecerēts veikala un tam piegulošās teritorijas arhitektoniskais risinājums?
1. Tā ir vienstāvu ēka ar pagarinājumu pilsētas centra virzienā. Fasādes izveide un apdare saskaņojama ar sporta celtnēm, veidojot abu ielas pušu vienotību, saskaņu.
2. Pašreiz, manuprāt, nekoptā vide sakārtojama, ņemot vērā Gulbenes iedzīvotāju, mājas Skolas ielā 5/7 iedzīvotāju un skolu intereses. Detalizētāk par šo punktu, ceru, runāsim projekta tālākajā posmā – skiču projekta publiskajā apspriešanā.
Kas ir ieinteresēti projekta īstenošanā (vai neīstenošanā)?
1. Kā pirmo jāmin veikalu tīklu “Madara “89”. Projekta īstenošanas gadījumā starp diviem uzņēmuma veikaliem (O.Kalpaka ielā 62 (bijušais “Centrs”) un veikalu Nākotnes ielā) būtu veikals ar citu cenu politiku. Pircējam tiks piedāvāta iespēja vienu un to pašu produktu iegādāties par zemāku cenu. Nav nepieciešams paskaidrot “Madaras” nostāju šajā jautājumā.
2. Skolas. Atgādināšu, ka vēl nav pagājis gads, kopš slēdza Skolas ielas veikalu, pirms gada par šā objekta lietderību vai slēgšanu diskutēt nevienam pat neienāca prātā. Ar skolām saistītos projektos pirmajā vietā vienmēr ir bērnu drošības jautājums. Vai esošais satiksmes risinājums ir atzīstams par labu? Noteikti ne.
Ar transporta kustības aizliegumu abos virzienos nav iespējams apturēt ikdienas vajadzību apmierināšanu kaut vai to pašu skolu dēļ. Skolas ielas iedzīvotājus un sporta kompleksu apmeklētājus faktiski provocē veikt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus; ar ceļa zīmi “Uzmanību, bērni!” aprīkots tikai viens ielas virziens (izbraucot no dzīvojamā kvartāla pa kreisi tāda ierobežojuma nav); tikai no ģimnāzijas ēkas izveidoti pieci gājēju celiņi ielas virzienā; ielai nav nevienas gājēju pārejas.
Īstenojot apskatāmo projektu, paredzēts atbilstoši prasībām nožogot ģimnāzijas fasādes robežu, atstājot tikai divas gājēju izejas Skolas ielas kvartāla un pilsētas centra virzienā. Dotās izejas aprīkojamas ar gājēju pārejām (“zebra”, ceļa zīme). Atstājot ātrumu ierobežojumu, skolām piegulošo ielas posmu no abām pusēm aprīkot ar “gulošajiem policistiem”. Par bērniem visbīstamākajiem tiek uzskatīti pirmie krustojumi ar šķērsielām (O.Kalpaka un Blaumaņa iela). Šie punkti būtu aprīkojami ar luksoforiem.
3. Trešā grupa ir Skolas ielas dzīvojamā kvartāla iedzīvotāji. Pieņemot, ka lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti, jārunā par nekustamo īpašumu īpašnieku ekonomiskajām interesēm. Kas tieši ietekmē dzīvokļa cenu? Klasiski tie ir minimāli trīs pakalpojumu pieejamības objekti: veikals, skola, bērnudārzs. Tātad veikala esamība būtiski palielinās katra dzīvokļa cenu.
Braucot ar iespējamajiem ārzemju sadarbības partneriem pa Skolas ielu, mani šokēja viņu vienprātīgais skatījums: šī iela ir mirstoša (lietuvieši), mirusi (norvēģi). Mani, kas nodzīvojis tik ilgus gadus šajā rajonā, šāds redzējums pārsteidza, tomēr viņiem ir taisnība – lai ielai būtu nākotne, jārosina apmesties šeit materiāli nodrošinātākam iedzīvotāju slānim, kas savukārt celtu īpašumu cenas.
Veikala esamība būtu tikai sākums Skolas ielas atdzimšanai. Šai ielai ir visi priekšnosacījumi (izvietojums, vide), lai tā kļūtu par Gulbenes lepnumu.
4. Un, protams, ir ceturtā grupa – tā ir Medņu ģimene, kas vienīgā uzņemas risku par projekta ekonomisko iznākumu, investējot pirmajā objektā
200 000 latu.
Mēģinu atcerēties bez “Santas” objektiem citus, kuriem būtu pievērsta tik plaša sabiedrības interese, bet man atmiņā nav palicis neviens. Pilsētā katru gadu noris celtniecība, tiek pārbūvēti objekti, viss notiek. Piemēram, pagājušajā mēnesī divi pieņemtie lēmumi neizraisīja sabiedrības uzmanību. Pirmais – spēļu zāles izveide kultūras nama un bibliotēkas vienotajā ansamblī. Vai pilsētā šādai izklaidei nevarēja atrast citu vietu? Vai šīs telpas nebūtu jāizmanto kultūras un izglītības vajadzību realizēšanai – kinoteātris, laulību nams (pašreizējās telpas nepieciešamas bibliotēkas paplašināšanai), dažādu interešu pulciņu un kopu darbības nodrošināšanai?
Otrs pārsteigums – “Plus Punkts” kiosks pretī “T-market”. Pirmkārt, izvietots zaļākajā zonā pilsētā, otrkārt, izveidotas četras preses tirdzniecības vietas dažu soļu attālumā cita no citas (Preses apvienības kiosks, “Plus Punkts”, “Narvesen”, “T-market”). Vai tas ir prātīgi?
Kāpēc ar “Santas” objektiem ir citādāk? Manuprāt, pamatā ir lietu redzējuma vektors, kurš “Santai” vērsts uz pilsētas nākotni un attīstību, bet oponentiem, labākajā gadījumā, sastindzis nulles punktā. “Santa” savas aktivitātes vienmēr ir centusies publiskot, to darot apzināti, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas un viedokļu par realizējamo projektu. Jo vairāk satuvina uzņēmuma un sabiedrības intereses, jo ekonomiski veiksmīgāka ir ieceres realizācija.
Būšu patiesi pateicīgs par katru pilsētas un rajona iedzīvotāja ieteikumu, asu kritiku vai atbalstu. Veidosim pilsētu kopā!
