Pagājušajā
nedēļā pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu konstatēts
Covid-19 jaunais Lielbritānijas celms, šodien valdības ārkārtas
sēdē informēja E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars.
Viņš norādīja, ka visplašāk jaunā Lielbritānijas paveida
Covid-19 izplatība konstatēta Rīgā, kur atklāti 28 jaunā
Lielbritānijas celma gadījumi. Tāpat šāda vīrusa mutācijas
izplatība ir arī Preiļos – 17, Gulbenē – 11, Jelgavā – astoņi,
Balvos – seši, Madonā un Salaspilī – pa četriem katrā, Kuldīgā
un Daugavpilī – pa trīs katrā, Līvānos un Lubānā – pa diviem
katrā, Siguldā, Ādažos, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Cēsīs,
Ķekavā, Krāslavā un Rēzeknē pa vienam katrā novadā.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās
padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, vērtējot testu paraugu
sekvenēšanas rezultātus, norādīja, ka šogad pusotra mēneša
laikā jaunā Lielbritānijas paveida Covid -19 skaits ir
palielinājies no 1% līdz 8%. Tas nozīmē, ka jaunā Lielbritānijas
celma gadījumi palielinās pakāpeniski un nav sprādzienveidīgs
uzliesmojums.
Ja Covid-19 gadījumu skaita dinamikas tendence Latvijā būs
analoga Igaunijas situācijai, aprīļa sākumā stacionāros varētu
būt ap 1700 Covid-19 pacientu, kas būtu būtiski vairāk nekā
“pīķa laikā” pēc gadumijas, valdībā prognozēja
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Kā sēdē skaidroja SPKC pārstāvis Jurijs Perevoščikovs,
centrs modelējis dažādus situācijas attīstības scenārijus.
Viens no tiem, kam par pamatu ņemta Igaunijas situācija, kur
patlaban notiek saslimstības pieaugums, paredz, ka līdz aprīļa
sākumam stacionēto pacientu skaits pie vidējā scenārija būtu
1704, pie minimālā – 1500, bet pie maksimālā – 1909.
Savukārt modelējot stacionēto skaitu un par pamatu ņemot
Lielbritānijas situāciju pērn decembrī, kad pēc ierobežojumu
mīkstināšanas notika straujš saslimstības pieaugums, SPKC
prognozē, ka aprīļa sākumā pie vidēja attīstības scenārija
stacionāros varētu ārstēties kopumā 2017 pacienti. Pie zemāka
izplatības scenārija stacionēto skaits aprīļa beigās varētu
būt 1775, bet pie maksimālā izplatības scenārija – 2259.
Tāpat Perevoščikovs atklāja, ka patlaban tiek novērota
gadījumu skaita samazinājuma tendence – Covid-19 gadījumu skaits
septiņu dienu laikā sarucis par 3%. Tomēr samazinājuma tendence
epidemiologa vērtējumā ir ļoti neliela, turklāt to potenciāli
skaidro saslimstības samazinājums sociālās aprūpes centros un
ārstniecības iestādēs, kur pagājušajā nedēļā sarucis
gadījumu skaits.
Vienlaikus epidemiologs norādīja, ka patlaban saslimstība ar
Covid-19 samazinās gandrīz visās vecuma grupās, tomēr bērnu
vidū tā pieaug. Šis saslimstības pieaugums bērnu vidū ir no
mēneša sākuma, un šo tendenci eksperts daļēji skaidroja ar to,
ka jaunais Lielbritānijas Covid-19 paveids var veicināt
saslimstības pieaugumu tieši ģimenes locekļu un bērnu vidū.
Kopumā aizvadītajā nedēļā 52,4% gadījumu epidemiologiem
izdevās atrast infekcijas avotu, kas ir par 1,2 procentpunktiem
vairāk nekā pirmspēdējā februāra nedēļā.
Jau ziņots, ka SPKC uzskata, ka Latvijas sabiedrībai kopīgiem
spēkiem ir jādara viss, lai neļautu saslimstības ar Covid-19
trešajam vilnim ieskrieties, turklāt saslimstības līkni
nepieciešams mazināt jau tagad.
Kā aģentūru LETA informēja SPKC pārstāve Ilze Arāja, ar
Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina pakāpeniski
samazināties – aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4667 jauni
inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4813 jauniem
gadījumiem pirms septiņām dienām. Šajā laika periodā
saslimstība ar Covid-19 ir samazinājusies par 3%.
