Ceļu
būvniecības uzņēmumi, kas pērn veikuši virsmas apstrādes darbus uz valsts autoceļiem,
turpina šķembu slaucīšanu posmos, kur pagājušajā gadā veiktajos darbos ir parādījušies
defekti, kā rezultātā šķembas atdalās no seguma. Par to informē VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļa.
Kopš
22. februāra vismaz vienu reizi šķembas ir slaucītas 24 valsts autoceļu posmos, arī uz ceļa Smiltene–Gulbene
(P27) no krustojuma ar Vidzemes šoseju (A2) līdz Ūdrupei (6,00.-21,78. km).
· Šķembas
pēc nepieciešamības tiks slaucītas arī atkārtoti. Lai
samazinātu bojājumu riskus, patlaban posmos, kur ir konstatēti defekti,
ieviesti arī ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Defekti garantijas ietvaros
tiks laboti pavasarī.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aicina autobraucējus informēt par visiem gadījumiem, kad uz
reģionālajiem autoceļiem ir novēroti defekti virsmas apstrādē vai ir
nepieciešama atkārtota šķembu slaucīšana, zvanot uz bezmaksas diennakts informatīvo tālruni 80005555.
Par defektiem virsmas apstrādes posmos uz reģionālajiem
autoceļiem
Defekti virsmas apstrādes posmos ir radušies pārsvarā bitumena
emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ. Atsevišķos pēc virsmu
ieklāšanas pasūtītājam iesniegtajos paraugos no būvniecības objektiem tika
konstatēta nepietiekama saistvielas un minerālmateriāla (šķembu) adhēzija
(bitumena emulsijas un nesaistītā minerālā materiāla saķere). Tas norāda uz
iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens
materiālu. Tomēr būvdarbu nodošanas laikā objektos netika konstatētas patlaban
novēroto defektu pazīmes.
Bitumena
emulsija maina savas īpašības un dažkārt viena un tā pati emulsija, pārbaudīta
dažādos laikos, uzrāda atšķirīgus rezultātus. Lēmums par darba uzsākšanu ir
jāpieņem atbilstoši būvdarbu veicēja veiktajām pārbaudēm objektā, kurām seko
būvuzraudzība. Virsmas apstrādes tehnoloģijas īpašību dēļ – bitumena emulsija
tiek gatavota speciāli katram objektam un nekavējoties piegādāta un ieklāta –
pie pasūtītāja paraugs nonāk un tiek pārbaudīts nākamajā dienā. Par rezultātu
tiek informēts būvnieks un to izmanto turpmākā darba kvalitātes vadībai.
Tāpat
daļa būvdarbu ar virsmas apstrādes tehnoloģiju tika veiktas vēlāk par 15.
augustu, kas ir gala termiņš virsmas apstrādes izmantošanai remontdarbu
veikšana un to rekomendē aktuālās Ceļu specifikācijas.
Valsts
ceļu tīklā bija jārealizē darbi, kuriem finansējums tika piešķirts tikai
pagājušā gada aprīļa beigās no līdzekļiem no neparedzētajiem gadījumiem, līdz
ar to darbi bija jāpabeidz līdz 2020. gada beigām. Ņemot vērā saspringto laika
grafiku un labos laika apstākļus, kas pieturējās arī rudens mēnešos, tika
pieņemts lēmums atļaut pielietot šo tehnoloģiju, kamēr vien laika apstākļi ir
labvēlīgi. Tas bija apzināts pasūtītāja lēmums un piegādātāja, proti, būvnieka
risks. Atbilstoši noslēgtajiem būvdarbu līgumiem par darbu veikšanas riskiem un
gala kvalitāti atbildību nes būvdarbu veicēji.
Diemžēl
daudzos posmos virsmas apstrāde pēc ieklāšanas dažādu iemeslu dēļ nesaformējās
atbilstoši prasībām un pie pirmajiem atkušņiem ir parādījušies defekti.
Pavasarī, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, būvnieks garantijas
ietvaros veiks defektu labojumus. Līdz defektu labošanai būvnieks nodrošinās
šķembu slaucīšanu no ceļa. Defektu posmos tiks ierobežots arī maksimālais braukšanas
ātrums.
Par zaudējumu piedziņu, ja tie rodas uz valsts autoceļa
Ja
transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ, un
transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana,
lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas
katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību,
jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi. Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšana,
tad, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības
vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja).
Šādā
gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos
ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams
izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs ceļu satiksmes
negadījuma reģistrēšanas protokolu, kā arī vēlams pašam nofotografēt negadījuma
vieta un transportlīdzekļa bojājumus, un šo visu kopā ar autoservisa sastādītu
tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu,
jāiesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam).
Ja
būvdarbi ir pieņemti ekspluatācijā – atbildīgs ir īpašnieks jeb ceļa
pārvaldītājs, kas valsts autoceļu gadījumā ir LVC. Ja LVC atzīst, ka
prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā cietušajam atlīdzību un
vienlaikus var lemt par attiecīgas summas piedziņu regresa kārtībā no būvdarbu
veicēja.
Ja LVC
prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa vadītājam ir
tiesības vērsties tiesā.
Garantijas
saistības
Visos
līgumos par ceļu būvdarbiem, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir
paredzēts garantiju termiņš trīs gadu garumā. Šo trīs gadu laikā būvniekiem par
saviem līdzekļiem ir jālabo visi radušies defekti. Arī šajā gadījumā, kad
nekvalitatīvu izejvielu vai laika apstākļu dēļ virsmas apstrādes tehnoloģija
nav bijusi kvalitatīva, būvniekiem būs jāpilda garantijas saistības.
Pasūtītājam
arī ir tiesības defektu labošanu uzdot citam izpildītājam, ja vainīgais to
pienācīgi neveic, un par defektu labošanu maksāt no būvdarbu veicēja garantijas
nodrošinājuma.
Par
virsmas apstrādes tehnoloģiju
Viena
no tehnoloģijām, kas tiek izmantota pie seguma atjaunošanas ir virsmas
apstrāde. Asfaltbetona segumu apstrādā ar bitumena emulsiju un 8-11 mm šķembām,
lai kavētu plaisu veidošanos asfaltbetona segumā. Virsmas apstrāde ir relatīvi
lēts veids kā paildzināt kalpošanas mūžu autoceļu asfaltbetona segumam
situācijā, kad nav pieejams finansējums segas pārbūvei. Šo metodi pielieto arī
citās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur tā ir plaši izplatīta.
Virsmas
apstrāde ir Eiropas standartam atbilstošs būvizstrādājums, kas, salīdzinoši
nelielo izmaksu dēļ, ļauj ekonomiski efektīvi paildzināt asfaltbetona segumu
kalpošanas laiku. Ņemot vērā, ka būvizstrādājums virsmas apstrāde atšķirībā no
citiem būvizstrādājumiem netiek ražots speciālās ražotnēs, bet ražošanas
process notiek tieši uz ceļa, virsmas apstrādes ieklāšanas un formēšanās
procesā ir vairāk grūti kontrolējami riski. Būtiska ir ne vien izejvielu
kvalitāte, ķīmiskā saderība un ieklāšanas iekārtu tehniskais stāvoklis, bet arī
tas vai konkrētais ceļa posms ir līkumā vai krustojumā, saulē vai ēnā, kādi ir
laika apstākļi ieklāšanas brīdī un kādi tie būs gan pirmajās stundās, gan
pirmajās nedēļās pēc ieklāšanas.
Svarīgi,
lai pirmajās nedēļās pēc virsmas apstrādes ieklāšanas būtu pietiekam silti un
sausi laika apstākļi un īpaši svarīgi, lai autovadītāji ievērotu noteiktos
ātruma ierobežojumus. Šķembiņām ir jāsaformējas satiksmes ietekmē – jāatrod
stabilākais stāvoklis balstoties citai pret citu un stingri jāpielīp seguma
virsmai. Ja autovadītāji pārsniedz noteikto ātrumu, strauji bremzē vai
paātrinās, tad automašīnu riteņi šķembiņas nepieveltņo, bet atrauj no seguma,
tā paildzinot virsmas apstrādes formēšanos vai pat atsevišķas vietas sabojājot
pavisam.
