Iepriekšējā “Dzirksteles” numurā rakstījām, ka novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs izmantojis savas likumiskās tiesības doties atvaļinājumā uz divām nedēļām. Pats par sevi jau tas nebūtu nekas sevišķs, ja ne ārkārtējā situācija mūsu novadā saistībā ar pandēmiju. Protams, tas sacēla vētru un brēku gan “Dzirksteles” portālā, gan sabiedrībā kopumā. Lai arī ko cilvēki runātu, katram ir savs viedoklis, bet vairuma uzskati cieši saistās ar tradīcijām, proti, ka kapteinis pēdējais atstāj grimstošo kuģi un karavadonis kaujas lauku – tikai krītot kaujā. Iespējams, kāds iebildīs, ka nav vairs tie laiki, taču zināmā mērā mēs atrodamies kara situācijā, un es piekrītu tiem, kuri saka, ka šis nu nebija īstais laiks, lai dotos atvaļinājumā, ne arī īstā vieta, kurp tagad doties baudīt sauli. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš taču ir noteicis visiem vienu režīmu: mājas, darbs un svaigs gaiss, turklāt izvairīties no ceļošanas. Arī pats Audzišs sabiedriskajam medijam stāstīja, ka lipīgo Covid-19 paveidu uz Gulbeni un Balviem no Anglijas varētu būt atveduši sēņu lasītāji, kuri lielā skaitā atgriezušies mājās. Nezinu, kāpēc tikai sēņu lasītāji var atvest vīrusu, bet viņš pats – nekādā ziņā. Nemaz nerunājot par to, kur tad paliek labā prakse – rādīt piemēru saviem iedzīvotājiem, kā pandēmijas laikā mums visiem būtu jāievēro piesardzība.
Otra lieta, kam gribu pievērsties un par ko rakstījām pagājušajā nedēļā, ir pašvaldību darbinieki, kas reizē ir arī deputāti. Pieredze jau vairākus sasaukumus rāda, ka tā nav laba prakse, jo griez, kā gribi, bet cilvēki, kuri ir gan deputāti, gan pašvaldības darbinieki, ir atkarīgi no sava maizes tēva – pašas pašvaldības, un tas noved pie tā, ka domes komitejās vai sēdēs neierodas, balsojumos nepiedalās, iespējams, ka neierodas, jo negrib balsot kādā kutelīgā jautājumā. Kuluāros runā, ka arī uz jauno sasaukumu atkal kandidēs samērā daudz pašvaldības darbinieku, vienā otrā sarakstā – pat lielākā daļa. Un atkal būs tādas pašas situācijas. Nezinu, kāpēc partijām tik labi izdodas piesaistīt pašvaldības darbiniekus, bet ne citus sabiedrības pārstāvjus. Iespējams, nav intereses no cilvēkiem, bet tikpat labi partijas pašas veido noslēgtu loku, kur cits no cita ir atkarīgi, bet tas jau nekādi ne-veidos veselīgu politisko vidi, kur katrs ir brīvs, paužot savu viedokli un balsojot, jo tikai tā var tapt izdiskutēti kvalitatīvi lēmumi, bet, iespējams, tas nevienu, kas iet politikā, sen vairs neinteresē. Gribētos gan cerēt, ka tā tomēr nav.
