Pienācis laiks novērtēt ziemāju sējumus, jo lietainais pagājušā gada augusts aizkavēja augsnes sagatavošanu ziemāju sējai un arī sējas darbus.
Pienācis laiks novērtēt ziemāju sējumus, jo lietainais pagājušā gada augusts aizkavēja augsnes sagatavošanu ziemāju sējai un arī sējas darbus.
Rajonā lielākā daļa graudaugu tika iesēti septembra otrajā pusē, tāpēc vairākums ziemāju sadīga laikā no septembra vidus līdz oktobra vidum.
Augu aizsardzības speciālisti pārliecinājušies, ka augsnes mitrums bijis pietiekams, tāpēc dīgstošajiem augiem veidojusies stabila un pietiekami dziļa sakņu sistēma, lai varētu pārziemot. Ziemas kvieši un rudzi līdz ziemošanai sasnieguši trīs, četru lapu un cerošanas sākuma fāzes.
Savukārt ziemāju sējumi ar pietiekamu pamatmēslojumu atšķīrušies jau rudenī. Pirmkārt, augu attīstības fāze visā sējumā bijusi vienāda un bez krasām atšķirībām. Otrkārt, augu sakņu sistēma – labāk attīstīta un dziļāka, nodrošinot labāku pārziemošanu.
Vidusdaugavas reģionālās nodaļas inspektore Inita Sudraba stāsta, ka aprīlī vairākas nedēļas pozitīvā temperatūra mainās ar negatīvo, tāpēc notiek sakņu izcilāšana. Pamatmēslojumu nesaņēmušie ziemāji rudenī nebija izveidojuši spēcīgu sakņu sistēmu, tāpēc izcilāšanas procesus pārcieš sliktāk. Tomēr šie procesi ir visbīstamākie vēlu sētiem ziemājiem – sevišķi ziemas kviešiem un tritikālei.
Ziemas kviešiem pēc pārziemošanas ir apsalušas lapas. Uz tām izplatījusies lapu pelēkplankumainība. Miltrasas izplatība nav konstatēta, bet ir sniega pelējums. Slimība šogad ir vienmērīgi pa visu lauku, bojājumi – daļēji nozīmīgi. Vairāk ir daļēji bojātu augu, vietām pat līdz 26 procentiem.
Ziemas rudziem sniega pelējuma izplatība ir mazāka nekā kviešiem – inficēti ir astoņi procenti augu. Vairāk ir daļēji bojātie nekā iznīkušie augi. Graudzāļu miltrasas izplatība nav konstatēta, bet ir apsalušas lapas.
“Lielākajai daļai pārziemojušo graudaugu jaunie, cerojošie dzinumi ir veseli. Tas nozīmē, ka augi ir normāli pārziemojuši un gatavi turpināt vai drīz uzsākt cerošanu. Pagājušajā nedēļā atjaunojās augu veģetācija, tāpēc tiem ir nepieciešama pirmā slāpekļa papildmēslojuma deva. Tā ir apmēram puse no kopējās plānotās devas.
Otra papildmēslojuma deva augiem vajadzīga stiebrošanas fāzes sākumā. Ecēšana dažādos virzienos būs nepieciešama laukos, kur palielināta mitruma ietekmē augu saknēm pašreiz ir apgrūtināta elpošana,” skaidro I.Sudraba.
