No medusbišu apputeksnēšanas ir atkarīgs katrs trešais
pārtikas kumoss, ko apēdam, atceramies to, svinot Pasaules bišu
dienu, kas ir 20.maijā.
Medus un vasks jau izsenis ir bijušas nozīmīgas eksporta preces
senajām tautām, kas mitušas Daugavas krastos. Mūsdienās esam
iemācījušies ražot un izmantot arī citus biškopības produktus
– putekšņus, bišu maizi, bišu māšu peru pieniņu, bišu indi.
Augstu vērtējam arī pašu saskari ar bitēm – darbs pie stropa
nelielā apjomā ir labs veids kā atslēgties no straujās ikdienas
rūpēm, atpūsties. Pēc ārstu apiterapeitu domām, dziedējošs ir
pat stropa gaiss.
Tomēr nedrīkstam aizmirst medusbišu galveno uzdevumu –
apputeksnēšanu. Apputeksnētāji ir ļoti svarīgi dabai un
cilvēcei. Eiropas Savienībā no kukaiņu veiktās apputeksnēšanas
dažādā mērā ir atkarīgas gandrīz četras piektdaļas mērenās
klimata joslas savvaļas ziedu un kultūraugu. ES finansētā
projektā tika lēsts, ka kukaiņu apputeksnētāju ikgadējais
devums Eiropas lauksaimniecībā ir aptuveni 15 miljardi eiro.
Apputeksnētāji palielina pārtikas daudzumu un kvalitāti.
Veselīgi un sulīgi tomātu augļi ienākas, un cauru gadu uz
mūsu galdiem nonāk, tikai pateicoties kameņu veiktajai
apputeksnēšanai siltumnīcās. Dārzkopji aizvien plašāk izmanto
kamenes un bites tādu augu, kā zemeņu, aveņu un krūmmelleņu
apputeksnēšanai. Mums nav milzīgu, tūkstošiem hektāru lielu
ķiršu, plūmju vai ābeļdārzu, tādēļ Latvijas dārzus bieži
vien “nemanāmi” apputeksnē kaimiņos esošo dravu bites, taču
tur, kur ir šādi lauki, bites intensīvi tiek iesaistītas
apputeksnēšanā, pievedot simtiem bišu saimju.
Bet tā ir tikai “aisberga redzamā daļa”. Apputeksnēšana
nepieciešama arī savvaļā augošām ziedaugu sugām. Un šajā
darbā, paralēli cilvēku aprūpētajām medusbitēm, klusi un
nemanāmi iesaistās savvaļā mītošie apputeksnētāji.
Diemžēl pēdējās desmitgadēs ES ir samazinājies savvaļas
apputeksnētāju skaits un daudzveidība. 2016. gadā veiktajā
apputeksnētāju stāvokļa vispārējā novērtējumā tika
secināts, ka cilvēku darbības radīto draudu, tostarp klimata
pārmaiņu un intensīvas lauksaimniecības dēļ, savvaļas
apputeksnētāju skaits samazinās. 2019. gada pasaules mēroga
novērtējuma ziņojumā par kukaiņiem tika apstiprināta negatīvā
tendence attiecībā uz kukaiņu skaitu kopumā — izmiršana draud
vairāk nekā 40 % kukaiņu sugu. Visvairāk skartās kukaiņu sugas
ir tauriņi, naktstauriņi, vaboles un bites. Tāpēc jau šodien,
kad plānojam nākotnes lauksaimniecības politiku, domājam
atbildīgi, saimniekojam atbildīgi un saudzējam bites un citus
savvaļas apputeksnētājus.
20. maijā, Pasaules bišu dienā, kaut uz mirkli apturēsim savu
ikdienas steigu un pavērosim krāšņi ziedošo pasauli mums
visapkārt. Atcerēsimies, ka pateicoties apputeksnētājiem, daba,
kuras sastāvdaļa esam arī mēs, ir tik skaista!
