Pēdējā laikā medijos regulāri parādās ziņas
par dažādu komersantu iekļaušanu Patērētāju tiesību
aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā “melnajā sarakstā”.
Tajā iekļūst gan mazpazīstami, gan arī labi zināmi komersanti.
Šai sakarā laiku pa laikam novērojam gan
komersantu pārsteigumu un neapmierinātību par iekļaušanu
“melnajā” sarakstā, gan arī pašu patērētāju
neizpratni par to kādēļ viens vai otrs komersants tajā nav
iekļauts, kā arī par “melnā” saraksta jēgu vai
nepieciešamību.
Šajā rakstā Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija skaidro atbildes uz dažiem no
šiem jautājumiem.
Kas ir “melnais” saraksts?
“Melnais” saraksts ir PTAC mājaslapā
atrodamais to komersantu saraksts, kuri neizpildīja Patērētāju
strīdu risināšanas komisijas (Komisija) lēmumus. “Melnais”
saraksts atrodams šeit.
“Melno” sarakstu veido PTAC,
pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
noteikumu, kas piešķir tam tiesības mājaslapā internetā
ievietot aktuālo informāciju par Komisijas lēmumu neizpildi.
Tādējādi, komersanta iekļaušana “melnajā”
sarakstā nozīmē to, ka šis komersants neizpildīja vismaz vienu
Komisijas lēmumu.
“Melnais” saraksts ir nepieciešams patērētāju
informēšanai
Informācijas par Komisijas lēmumu neizpildi
pieejamība patērētājiem ir svarīga, jo tā dod iespēju
objektīvāk novērtēt komersantu, kā potenciālo darījuma
partneri. Iepazīstoties ar “melno” sarakstu, patērētājs
var uzzināt kādu pienākumu komersants nav izpildījis, bet
iepazīstoties ar Komisijas lēmuma saturu – arī to, kā konkrēti
izpaudās komersanta pieļautais pārkāpums. Piemēram, ja Komisijas
lēmumā ir norādīts, ka komersants nepamatoti neievēroja
patērētāja atteikuma tiesības, tas dod citiem patērētājiem
priekšstatu par problēmām ar kurām viņi var saskarties,
tiešsaistē iegādājoties preces no šī komersanta.
Arī pats par sevi Komisijas lēmuma neizpildes
fakts ir zināms brīdinājums patērētājiem par iespējamām
problēmām. Piemēram, ja kāds komersants neizpilda Komisijas
lēmumus par naudas atmaksu par nepiegādātām precēm, tas var
liecināt par likviditātes problēmām vai pat par noziedzīgām
darbībām. Abos gadījumos patērētājs rīkosies gudri, ja
atturēsies no darījumiem ar šādu komersantu.
Jebkurā gadījumā, Komisijas lēmuma neizpilde
uzskatāma par patērētājiem nedraudzīgu žestu, jo liek
patērētājiem tērēt vairāk resursu risinot strīdu tiesā vai
noved pie tā, ka patērētājs paliek bez risinājuma vispār.
Šo iemeslu dēļ, patērētājiem ieteicams
regulāri iepazīties ar “melno” sarakstu, lai iegūtu
vairāk informācijas par komersantiem, kuri darbojas tirgū.
Kā komersantam neiekļūt “melnajā” sarakstā?
Pirmkārt, Komersantam, kura strīds ar patērētāju
ir nonācis PTAC, ieteicams uzmanīgi sekot komunikācijai no
iestādes puses. Jāatceras, ka PTAC individuālo patērētāju
strīdu risināšanā darbojas gan kā iestāde, kura sniedz
palīdzību patērētājiem, gan kā Komisijas sekretariāts. Tas
nozīmē, ka PTAC savās vēstulēs lūgs skaidrojumus komersantam
gan savām, gan Komisijas vajadzībām.
Saņemot PTAC vēstuli, kurā tiek lūgts sniegt
paskaidrojumu Komisijai, komersantam ir jāapzinās, ka strīdā tiks
pieņemts Komisijas lēmums, kurš var izrādīties komersantam
nelabvēlīgs. Šajā gadījumā komersantam tiks uzlikts par
pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tādēļ ir svarīgi
savlaicīgi iepazīties ar Komisijas lēmuma saturu.
Otrkārt, komersantam regulāri jāpārbauda
korespondence, kura tiek sūtīta uz viņa juridisko adresi un
publiski pieejamo elektroniskā pasta adresi.
Šai ziņā jāatceras, ka atbilstoši
Komerclikuma 12.panta 4.daļai, ja komersantam tiek nosūtītas
ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz Komercreģistrā
ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos
dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis. Tādējādi,
atruna, ka komersants nepārbauda pasta kasti savā juridiskajā
adresē nebūs attaisnojums Komisijas lēmuma neizpildei.
Tāpat uz komersanta publiski pieejamo
elektroniskā pasta adresi var tikt sūtīta korespondence ne tikai
no PTAC, bet arī no Patērētāju interešu aizstāvības
asociācijas, piemēram, atgādinājums par komersanta iekļaušanu
“melnajā” sarakstā.
Treškārt, komersantam jāņem vērā tas, ka
saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, Komisijas
lēmuma izpildei komersantam ir piešķirtas 30 dienas no lēmuma
paziņošanas brīža. Ja Komisijas lēmums šajā 30 dienu termiņā
nav izpildīts, tad PTAC var iekļaut komersantu “melnajā”
sarakstā.
Un, ceturtkārt, komersantam, kurš izpildīja
Komisijas lēmumu ieteicams nekavējoties informēt par to PTAC. Tas
ļaus komersantam nenokļūt “melnajā” sarakstā vai arī
ātri tikt svītrotam no tā.
Papildus
informācija: www.pateretajs.lv
Nepieciešama palīdzība?
Jautā
konsultantam:
https://www.pateretajs.lv/index.php/lv/kontakti-rekviziti/konsultanti-reionos
