Šonedēļ tiešraidē no balto stārķu Fāzes un Volta ligzdas,
kas atrodas uz AS “Sadales tīkls” gaisvadu elektrolīnijas
balsta, bija vērojami skatītājus satraucoši un skarbi notikumi –
no putnu mājvietas, kurā tika aprūpēti pieci aptuveni divas
nedēļas veci stārķēni, tika izmesti trīs mazuļi, pēc tam arī atlikušie divi. Ornitologi
norāda, ka šādi notikumi, lai arī cilvēka acij nežēlīgi un
nepatīkami, stārķu dzīvē ir normāla parādība. Par to informē “Sadales tīkla” preses sekrretāre Alīna Kozlovska.
Skarbie
notikumi tiešraidē redzamo balto stārķu ligzdu piemeklēja 2.
jūnija pēcpusdienā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta
Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Dr.biol.
Māra Janaus,
analizējot
notikušo, tad skaidroja, ka, visticamāk, trīs cāļus no ligzdas izmeta svešs
putns, un tas varētu būt noticis dzīvnieku pasaulē valdošās
konkurences rezultātā. “Šī,
protams, ir nejauka, taču dzīvnieku pasaulē ierasta notikumu
attīstība. Tā kā putni nav iezīmēti (gredzenoti), to nevar
droši apgalvot, bet, visticamāk, stārķis, kas izmeta mazuļus,
nebija ne Fāze, ne Volts. Pastāv arī iespējamība, ka tā ir tā
pati svešā mātīte, kas aprīlī no ligzdas izmeta pirmo ligzdas
saimnieku olu. Varu iedomāties, ka te turpinājusies konkurences
cīņa ar domu “ja nav man, tad nebūs arī tev”. Jā, īstas,
“cilvēciskas” kaislības sastopamas arī dzīvnieku vidū!”
Runājot par rīcību ar izmestajiem mazuļiem, ja tos, vēl
dzīvus būdamus, atrod cilvēki, eksperte norāda, ka nedrīkst
iejaukties dabas procesos, mēģinot izmestos mazuļus ievietot
atpakaļ ligzdā. “Sadales tīkls” papildina: ņemot vērā,
ka stārķu ligzdas bieži atrodas uz elektroapgādes balstiem,
piekļūt ligzdai ir bīstami un tas nav pieļaujams arī no drošības
viedokļa!
Par
satraucošu notikumu balto stārķu ligzdā “Sadales
tīkls” ziņoja arī šī gada aprīlī, kad, neilgi
pēc Fāzes un Volta apmešanās ligzdā, tajā iebruka sveša
stārķu mātīte, izmetot ārā pirmo pāra olu.
Līdz 31. augustam “Sadales
tīkla” mājaslapā,
LDF
“YouTube” kanālā,
portālā “Dabasdati.lv”,
Latvijas
Dabas fonda (LDF) mājaslapā (Tiešraižu sadaļā)
un “LMT
Straumē”
ir skatāma tiešraide no balto stārķu ligzdas. Projekta
iniciators ir “Sadales tīkls” – kā zināms, gaisvadu
elektrolīniju balsti ir viens no populārākajiem balto stārķu
ligzdošanas objektiem, attiecīgi rūpes par balto stārķi ir viena
no uzņēmuma korporatīvās sociālās atbildības prioritātēm.
Tiešraide organizēta ar mērķi ļaut skatītājiem sekot līdzi
stārķu gaitām pavasarī un vasarā, kad aug mazuļi, vienlaikus
labāk iepazīstot aizsargājamo putnu un aktualizējot jautājumu,
kā iedzīvotāji var palīdzēt stārķu izmitināšanā savos
īpašumos.
LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau desmit
gadus, un šī ir pirmā reize, kad kameras tehniskā sistēma ir
uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā.
3.jūnijā ziņu aģentūra LETA informēja, ka 3.jūnijā dienas vidū stārķi no ligzdas izmeta arī divus atlikušos.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) baltā stārķa monitoringa
vadītāja Māra Janaus, runājot par iemesliem, kādēļ cāļi tika izmesti no
ligzdas, atzīst, ka tos pilnīgi precīzi noteikt nevar, jo iespējami
visdažādākie varianti.
Iespējams, tuvākajā apkārtnē nav gana daudz barības. Putnu pētnieci
mulsinājis tas, ka vecāki barību jaunuļiem gan atrija, bet gandrīz
uzreiz paši to daļēji atkal norija. Šādā gadījumā izsalkušo vecāku
motivācija barot un sargāt kļūst vājāka, varbūt tieši tāpēc tēviņš
nebija motivēts sargāt bērnus, bet mātīte ilgstoši bija prom, lai
meklētu ēdamo, lai gan šāda vecuma mazuļus vienus atstāt nedrīkstētu.
Normāli būtu, ja viens vecais sargā bērnus, otrais medī, un pēc tam abi
mainās, skaidroja Janaus.
Bioloģijas doktore atzīst, ka bioloģiski atteikties no bērniem
nepietiekamas barības apstākļos populācijai kopumā ir daudz vērtīgāk, jo
saglabāt pieaugušus, vairoties spējīgus indivīdus ir svarīgāk, nekā
tērēt ierobežotos resursus sīkuļiem.
“Iespējams arī variants, ka stārķi vēl ir par jaunu un līdz ar to
mazāk pieredzējuši. Jaunu olu dēšana ir ļoti mazticama, īstā dēšanas
sezona jau beigusies. Abi vecie gan vēl visu vasaru varētu uzturēties
ligzdā vai tās tuvumā,” prognozēja Janaus.
Viņa pieļāva, ka nav izslēgta arī svešā putna turpmākā uzmācība. Kā
redzams, izdzīvošana savvaļā ir visai skarba, un katrs putns visiem
spēkiem cenšas pirmām kārtām rūpēties tikai pats par sevi, altruismam te
nav vietas, pauda bioloģijas doktore.
