Robežsargs ar suni patrulē pie robežas. Pēkšņi no krūmiem atskan čaboņa. Robežsargs saka sunim: – Aizskrien un noskaidro, kas tur notiek! Suns: – Pats ej! Es arī no šejienes varu uzriet.
Robežsargs ar suni patrulē pie robežas. Pēkšņi no krūmiem atskan čaboņa. Robežsargs saka sunim: – Aizskrien un noskaidro, kas tur notiek!
Suns: – Pats ej! Es arī no šejienes varu uzriet.
***
– Ādams vēlu atgriežas mājās. Ieva jautā: – Kur tu tik ilgi biji?
– Pastaigājos.
Ieva aizdomīgi: – Patiešām?
– Mīļā, tu taču zini, ka mēs šeit esam vieni!
Tomēr katru vakaru Ieva turpināja pārskaitīt Ādama ribas. Tā teikt, katram gadījumam…
***
– – Ko tu saki?! Viņam nav ne kapeikas pie dvēseles?! Bet tu taču pati teici, ka viņš ir bagāts vīrs.
– Ne prātā nav nācis! Es tikai teicu, ka viņam vairāk naudas nekā saprašanas, un tā arī ir!
