Aizvadītajās vēlēšanās piedzīvojām zemāko vēlētāju aktivitāti novadā, kāda vien bijusi. Tas, ka vēlētāju būs mazāk, bija nojaušams, jo vienai lielai daļai cilvēku darbspējīgā vecumā Gulbenes novads ir tikai deklarētā adrese, bet paši dzīvo un strādā Rīgā vai arī ārzemēs.
Taču izceļamies arī ar zemāko aktivitāti Vidzemē un starp kaimiņu novadiem. Kāpēc Gulbenes novadā mēs īpaši atšķiramies? Apātija, vienaldzība un atsvešinātība no vietējās varas ir galvenie politologu, sociologu secinājumi par vēlētāju mazo aktivitāti Latvijā. Manuprāt, pie visiem iepriekš minētajiem iemesliem Gulbenes novadā vēl klāt nāk savdabīgs protesta sindroms, kā arī centralizācijas blaknes, jo mēs vienotā, lielā novadā dzīvojam jau vairāk nekā desmit gadus un esam liecinieki, kā vara, īpaši laukos, arvien vairāk attālinās no vietējā cilvēka gan subjektīvu, gan objektīvu iemeslu dēļ. Neesmu centralizācijas noliedzēja, jo apzinos, ka cilvēku paliek arvien mazāk, un tas ir neizbēgams process, taču jaunajam sasaukumam ir stipri jādomā, kā dzīvē, nevis tikai vārdos realizēt principu “tuvāk iedzīvotājam”, kā sadzirdēt un uzklausīt savu vēlētāju, citādi tiešām pienāks vēlēšanas, kad aizies balsot astoņi procenti.
Prognozēt, ka vēlēšanās rezultāti būs blīvi, jau varēja, tomēr uzvarēja “Latvijas attīstībai”, un tās līderis ir saņēmis visvairāk plusu. Un tas loģiski nozīmē, ka Normundam Mazūram turpmāk būtu jāvada novads. Uz pēdām min ZZS un Latvijas Reģionu apvienība, kuras līderi arī, nenoliedzami, grib vadīt. Cerams, ka kompromisu dēļ netiks veidoti lieki vietnieku amati, kas atkal izraisītu cilvēkos jaunu vilšanos.
Minētajās partijās vēlētājs ir bijis prasīgs un sarindojis tā, ka augšgals nonācis beigās, bet beigas augšgalā, iespējams, arī partiju iekšējai konkurencei te ir sava loma. Taču kopumā no domes izpildvaras, kur kandidēja virkne darbinieku, deputātos ir iekļuvis tikai viens “pagastvecis”. Kā jaunpienācējiem par ievērojamu rezultātu var uzskatīt JKP pieteikumu – ievēlēti abi līderi. Varēja gaidīt, ka Nacionālā apvienība spēs iegūt vairāk balsu, jo viņi solīja pārmaiņas politiskajā kursā, tomēr tas nav noticis, arī šīs partijas vēlētājs uzticas līderiem – pārbaudītām vērtībām. Vēlētāji savu izvēli ir izdarījuši, tālākais – deputātu ziņā. Es ceru, ka sarunās uzvarētāji spēs iesaistīt visas partijas, jo mērķis taču ir kopīgi strādāt, nevis tikai dalīt krēslus, un tas būtu labs sākums nākamajam darba cēlienam.
