Kad atnāk pavasaris, letiņi savu nacionālo ekstremālo sporta veidu – kūlas dedzināšanu – veic ar sevišķu aizrautību un uzskata, ka tas ir svētīgs darbs.
Kad atnāk pavasaris, letiņi savu nacionālo ekstremālo sporta veidu – kūlas dedzināšanu – veic ar sevišķu aizrautību un uzskata, ka tas ir svētīgs darbs.
Vērojot šo sportošanu, arī jaunākās atvases cenšas no vecākiem neatpalikt, tā rezultātā ugunsdzēsības un glābšanas dienestam 24 stundas diennaktī, riskējot ar veselību un dzīvību, “jāsporto” kūlas ugunsgrēku laukos, glābjot ēkas, transportlīdzekļus, mežu, kā arī pašus dedzinātājus.
Mūsu rajonā šī nodarbe ir cieņā. Pērn glābēji kūlu dzēsa 106 reizes, nodega sešas saimniecības ēkas, viena neapdzīvota ēka. Šopavasar saņemti izsaukumi uz 70 kūlas ugunsgrēkiem, kuros līdz šim mūsu glābēji, profesionāli strādājot, ir spējuši nosargāt visas apdraudētās ēkas.
Gribu uzsvērt, ka regulāri dedzinot pļavas, samazinās augu sugu daudzveidība un paliek tikai pret uguni izturīgākie augi ar dziļu sakņu sistēmu. Šie augi vēlāk aktīvi veido kūlu. Tas notiek tāpēc, ka nav konkurences, izzūd daudzas pret uguni nenoturīgas sugas. Turklāt – sadeg trūdvielas, augsnes virsējais slānis un augsne noplicinās, kļust neauglīga. Agrā pavasarī kūlas ugunsgrēkos iet bojā zirnekļi, kuri regulē kaitēkļu skaitu. Jo vēlāk notiek kūlas dedzināšana, jo vairāk dzīvnieku sugu aiziet bojā.
Sadzīves atkritumu un kūlas dedzināšanas rezultātā rodas dioksīns (toksiska viela), kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību. Dioksīns nonāk iekšējos ūdeņos, jūrā un uzkrājas zivīs. Tās ēdot, dioksīns uzkrājas organismā, radot iedzimtus defektus bērniem, izraisot saslimšanu ar vēzi un alerģiju, iedragājot imunitāti un negatīvi ietekmējot nervu sistēmu. Latvijā 70 procenti dioksīna rodas sadzīves atkritumu un kūlas dedzināšanas rezultātā.
Gulbenē arī šogad iedzīvotāji cits citu “iepriecināja”, dedzinot ugunskuros plastmasas un citus atkritumus. Pilsētu klāja pamatīgs toksisku vielu slogs, kas alerģiskiem cilvēkiem radīja ne mazums veselības problēmu.
Jāatgādina, ka ugunsdrošības noteikumu (LR MK 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82) 20. un 21.punkts paredz, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metru platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu var saukt disciplinārās, administratīvās un kriminālatbildības.
Šogad valstī, dedzinot kūlu (dzēsti vairāk nekā 2000 kūlas ugunsgrēki), jau aizgājuši bojā trīs cilvēki, vairāki guvuši smagus apdegumus. Degušas vairāk nekā 100 ēkas, radot lielus materiālos zaudējumus. Ugunsdzēsības tehnikas lietošana, izmantotā degviela, aprīkojuma izdevumi ir lieli.
Cerams, ka mūsu rajona iedzīvotāji to ņems vērā un piepildīsies pārfrāzētais teiciens: ja glābējiem trūkst darba, tad mūsu valsts kļūst bagātāka.
