Kad dziesmā dzied par tevi – Tēvuzeme svētā,
Tad liekas – koki šalc
kā sendienās
Un gadu simti piestājas uz brīdi,
Lai ieklausītos vārdu burvībā.
Tu – Tirzmalietes gars,
tur debess mājās
Uz dziesmu atsaucies
un svētī tos,
Kas liepu lūku apavus
no vecmāmuļas stāstiem zina
Un godā māti – seno svētumu!
Vēl dziedam mēs par zaļo eglainīti
(Kur tīklus pelēkos auž
zirneklīt’s),
Un dziesma dzīvā pacilā un šūpo,
Un atkal jauno
līdumnieku sauc.
Un notiek viss, kā senā
dziesmā sacīts:
Un kalna galā kokos baltais dievnams stāv
Un zvana atkal klusu svētvakaru:
Ir tavai dziesmai vēlēts
saules mūžs.
