Izmantojot saulaino, sauso un silto laiku, zemnieki krietni agrāk nekā pērn sākuši sēt labību, auzas, rapsi un facēliju.
Izmantojot saulaino, sauso un silto laiku, zemnieki krietni agrāk nekā pērn sākuši sēt labību, auzas, rapsi un facēliju.
Litenes pagasta zemnieku saimniecībā “Dālmaņi” sējmašīnas uz lauka izbrauca 17.aprīlī, lai 20 hektāru platībā iesētu rapsi. Iesēti arī pirmie hektāri miežu. Sarosījušies arī kooperatīvās sabiedrības “Klēts” ļaudis. Šogad sabiedrība plāno graudaugus audzēt apmēram 200 hektāru platībā.
Kooperatīvās sabiedrības “Klēts” valdes priekšsēdētāja Veronika Teterovska saka, ka pavasaris šogad bijis agrs, tīrumi – sausi, tāpēc sējmašīnas aiz sevis atstājot pamatīgus putekļu mākoņus.
Pilnā sparā darbi notiek arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Lācīši”, kur šīs nedēļas sākumā bija apsēti vairāk nekā 75 hektāri. Šopavasar pirmo reizi “Lācīšu ” laukos sējmašīna izbrauca 17.aprīlī, kad sēja auzas “Laima” tīrsējā un atsevišķās platībās kopā ar zālāju. Sējmašīnas vadība tāpat kā iepriekšējos gados uzticēta Imantam Gruntmanim.
Lejasciema pagasta lauksaimniecības konsultante Alda Krēsliņa stāsta, ka pagasta lielākie zemnieki vēl steidzot sēt minerālmēslus un kultivēt tīrumus. A.Krēsliņa uzskata, ka ar sēju šobrīd nevajag kavēties, jo augsne ir pārāk sausa. “Ir vajadzīgs lietus, pretējā gadījumā sējumi iekaltīs,” saka konsultante. Lejasciema pagastā lielākās graudaugu platības ir zemnieku saimniecības “Liepkāji” saimniekam Jurim Sviklim, kooperatīvajai sabiedrībai “Lejasciema grauds” un zemnieku saimniecībai “Salmaņi”.
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis
27 hektāru platībā iesējis miežus un steidz kultivēt tīrumus, lai sētu rapsi un citas graudaugu kultūras. Šogad saimniecībā vasarājus audzēs 170 hektāru platībā, tikpat būs ziemāju. Kopējā sējplatība “Torņkalnā” būs 340 hektāri.
Zirņauzas un sēklas āboliņu sācis sēt Rankas pagasta zemnieks Juris Paulovičs. Arī “Ķelmēnu” saimnieks atzīst, ka laukiem trūkst mitruma. Saimnieks 180 hektāru platībā audzēs ziemājus, 60 hektārus atvēlot vasarājiem. Rudenī iegūto ražu “Ķelmēnos” izmanto maizes cepšanai pašu ceptuvē.
