Uz sarunu Ingars Andževs ieradās bez īpaša atgādinājuma. “Jūs vēlējāties mani satikt. Esmu klāt, tikai nav daudz laika, jo pirms došanās uz Ventspili jāpaspēj šo to nokārtot,” puiša brūnās acis dzirkstī, un sejā rotājas smaids.
Uz sarunu Ingars Andževs ieradās bez īpaša atgādinājuma. “Jūs vēlējāties mani satikt. Esmu klāt, tikai nav daudz laika, jo pirms došanās uz Ventspili jāpaspēj šo to nokārtot,” puiša brūnās acis dzirkstī, un sejā rotājas smaids.
Vienmēr aizņemts, trauksmes un neizsīkstošas enerģijas pārpilns, gatavs iesaistīties dažādos pasākumos, drosmīgi riskēt un sasniegt mērķi -, tāds Ingars bijis vienmēr. Tādu viņu pazīst draugi un vecāki.
Pēc Gulbenes ģimnāzijas beigšanas otro gadu puisis studē Ventspils Augstskolā, apgūstot ekonomiku un vadību. Ingara pārliecība ir nemainīga – Ventspils Augstskola ir otrā labākā augstskola Latvijā. Divi gadi ir pietiekams laiks, lai izvērtētu, vai izvēlētā mācību programma interesē, vai pēc četriem, pieciem gadiem nevajadzēs atzīt, ka izvēle bijusi kļūdaina. Ingars nevar iedomāties, ka varētu studēt kaut ko citu, nevis ekonomiku.
“Tas ir tas, ko es gribu darīt, par ko interesējos. Mums māca ne tikai analītiski domāt un visu ekonomēt, bet veiksmīgi vadīt uzņēmumu un izprast personālam raksturīgas problēmas. Palīdz izdarīt secinājumus nevis no ekonomiskā, bet vadītāja redzesviedokļa,” Ingars mēģina uzskaitīt visus mācību priekšmetus.
Apgūst ne tikai puiši
Atceroties iestājeksāmenus Ventspils Augstskolā, Ingars uzskata, tie neesot bijuši sarežģītāki par tiem, ko vajadzējis kārtot, beidzot ģimnāziju. “Pirms diviem gadiem reizē ar citiem reflektantiem pildīju testu matemātikā un iesūtīju centralizēto eksāmenu angļu valodā. Tiem, kas šogad vēlēsies kļūt par Ventspils Augstskolas studentiem, pietiks ar centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā un svešvalodā,” stāsta Ingars. To, ka viņš ir pareizajā vietā un laikā, students sapratis pēc pirmās eksāmenu sesijas.
Ingars neuzskata, ka ekonomikā pārāki ir zēni. Ar to veiksmīgi tiekot galā arī meitenes. Demokrātiskā valstī ekonomiskās zināšanas un spēja vadīt uzņēmumus piestāvot abiem dzimumiem. Ingara kursā studē 90 jaunieši. Apmēram ceturtā daļa – ventspilnieki, vairāk nekā puse – kurzemnieki, neliels skaits rīdzinieki, bet pa vienam studentam no Gulbenes, Valmieras, Rēzeknes, Daugavpils un citām pilsētām. Ingars priecājas, ka no Gulbenes Ventspils Augstskolu par savējo saucot trīs jaunieši.
“Nebūtu pareizi apgalvot, ka tikai Latvijas Universitātē un Tehniskajā universitātē strādā labākie lektori. Tādi ir arī Ventspilī. Augstskolā ir radīta teicama vide studijām, sarūpēts nepieciešamais tehniskais nodrošinājums, bet studentu dienesta viesnīca ir labākā Latvijā. Tajā veikts eiroremonts. Katrā istabā dzīvo divi studenti. Es šobrīd baudu priekšrocības, jo esmu viens,” Ingars neapgalvo, ka dzīvot vienam ir labāk.
Aktivitātes izvēlas
Studentu dzīvi raksturo ne tikai cītīga urbšanās grāmatās un garas stundas, pavadītas augstskolas bibliotēkas lasītavā. Tā nav iedomājama bez sabiedriskām aktivitātēm. Augstskolā darbojas studentu padome, kas organizē izklaides pasākumus. Ir dažādas sabiedriskās organizācijas un pulciņi. Viss atkarīgs no cilvēka vēlmes izmantot daudzpusīgās iespējas. Ingars izvēlējies tās, kas tuvākas sirdij. Viņš labprāt vadot pasākumus, ļaujoties sporta aktivitātēm un iesaistoties Studentu apvienības projektos. “Vienmēr vajag darīt to, ko gribas. Ja ir tikai vēlme sevi parādīt vai pierādīt, tāda rīcība ir bezjēdzīga. Ir jāļaujas iedvesmai, tad viss veiksies. Augstskolā kopumā ir 800 cilvēku, tāpēc katru studentu uztver kā individualitāti. Te nav tā kā citur, kur starp 3000 studentiem iejūc kā smilšu puteklis un kļūsti nemanāms.”
Ingars ievērojis, ka studenti ir dažādi. “Ja es apgalvošu, ka eksāmenu sesija ir viegla, daudzi oponēs, sakot, ka tā ir grūta. Ir brīži, kad sevi vairāk jāpiespiež mācīties, tomēr uzskatu, ka vairāk laika atliek, lai dzīvotu sev, nevis mācībām.” Puisis nenoliedz, ka ikviens students ik pa laikam spodrinot zināšanas, īpaši, sākoties eksāmenu sesijai. Daži jaunieši pametot augstskolu. Vieni sapratuši, ka ekonomika viņus neinteresē, citi tajā iestājušies tāpat vien.
Vēlas atgriezties
Šobrīd Ingars vēl nezina, kā rīkosies, kad vēl pēc diviem gadiem būs ieguvis bakalaura grādu. Varbūt viņš turpinās studijas, lai iegūtu maģistra grādu, varbūt radīsies iespēja papildināt zināšanas ārzemēs. Viņaprāt, nodarboties ar biznesu uzreiz pēc bakalaura diploma saņemšanas ir avantūra. “Es konkrēti nevaru pateikt, ko un kā es gribu, bet noteikti zinu, ka gribu atgriezties Gulbenē, jo te ir manas mājas, te esmu izaudzis, te mīt cilvēki, ar kuriem esmu daudz laika pavadījis kopā. To, ko būšu iemācījies augstskolā, vēlos īstenot Gulbenē, lai pilsētu darītu vēl skaistāku un labāku. Tomēr galvenais, – lai manām iecerēm te būtu atbilstošs piedāvājums.” Ingars jau šobrīd izvērtējis, kā ir labāk – justies kā neviena nepamanītam puteklim Rīgā vai būt pamanāmam Gulbenē. Viņš izvēlas otro iespēju.
Lai paplašinātu zināšanas ekonomikā, jaunietis 2.kursa pirmajā semestrī apmaiņas programmā studējis Rīgas Ekonomikas augstskolā. Tur pavadītais laiks ļāvis apzināt jaunas iespējas un paplašināt redzesloku. Ja radīšoties līdzīga iespēja, viņš noteikti to centīšoties izmantot.
Uz mājām atbrauc reti
Ingars pārliecinājies, ka Latvija ir maza valsts. “Lai no Ventspils atbrauktu līdz Gulbenei, ceļā jāpavada septiņas stundas, bet tas nav nekas ārkārtējs. Tiesa, katru nedēļu 416 kilometru attālumu mērot ir neiespējami. Studiju sākumā uz mājām braucu biežāk, bet tagad esmu pieradis būt tālu no tām. Apciemot vecākus un draugus atbraucu reizi divos, trīs mēnešos,” saka Ingars. Viņš nemin šodienas modernizācijas iespējas – mobilo telefonu visaptverošos sakarus un elektroniskā pasta zibenīgo ātrumu, tie kļuvuši par ikdienas dzīves nepieciešamību.
Pasākumiem bagāts mēdzot būt vasaras brīvlaiks. Pērn tas bijis viens mēnesis. Šovasar Ingars cer Gulbenē pavadīt divus mēnešus. Viņš vēl neesot izlēmis, kā tos pavadīs, bet darīšot visu, lai būtu interesanti. Ingars uzskata, ka cilvēki draugus iegūst dažādi – vieni ātrāk, otri – lēnām. “Man ir daudz paziņu, bet labi draugi – daži. Viņus esmu ieguvis Gulbenē. Tās ir pārbaudītas vērtības.” Kopā ar draugiem Ingars ir gatavs iesaistīties dažādos pasākumos, piemēram, to vadīšanā. Tas viņam liekot justies labi.
Uztrauc sīkumi
Ingars neatceras, ka bērnībā būtu vēlējies kļūt par lidotāju vai policistu, bet tas nenozīmē, ka viņš atsakoties no ļaušanās sapņiem un fantāzijām. “Esmu nelabojams optimists. Tā ir vieglāk dzīvot, jo dažkārt, dzīvojot provincē, cilvēki par lielām un nepārvaramām problēmām padara sīkumus. Mēs pārāk uztraucamies par sīkumiem. Piemēram, mazs bērns vēlas apsēsties zālē, paņemt rokās kukainīti vai smiltis, bet vecāki viņu par to rāj. Par ko? Vai par pasaules izzināšanu ir jādusmojas? Manuprāt, daudzus cilvēkus uztraukties par sīkumiem spiež ekonomiskā situācija. Vai vienmēr esmu bijis paklausīgs? Pašam šķiet, ka vienmēr, bet mamma to zina labāk,” Ingars smejas un salīdzina ventspilniekus un gulbeniešus. “Visiem piemīt latviskā mentalitāte, bet Ventspilī cilvēki biežāk un konkrētāk prot pasacīt “nē”, ja viņi kaut ko nevēlas. Gulbenieši mēdz mētāties ar solījumiem, aizmirstot, ka solītais ir jāpilda.” Ingars uzskata, ka ikvienai pilsētai ir potenciāls kļūt par kaut ko lielu un ievērojamu. Arī Gulbenei. “Lai tā notiktu, Gulbenei Latvijas kontekstā ir jāatrod, kā piesaistīt uzņēmējdarbību, lai veidotos naudas plūsma. Nedrīkst palaist garām nevienu izdevību, ja tāda rodas. Ir jāuzdrošinās veikt kaut ko tādu, ko līdz šim neesam darījuši. Pat, ja tas pārsteigtu pilsētas iedzīvotājus.”
Mēs esam citādāki
Ingaram pieder jaunības maksimālisms. Viņš to neiznieko, bet izmanto pārdomāti. Par sevi un vienaudžiem Ingars saka, ka esot citādāk audzināti. “Mums atšķirībā no vecākiem nav bijis jādzīvo rāmī, kur norādīts, ko drīkst un ko nedrīkst runāt vai darīt. Esam brīvāki domās un izteikumos. Pie kā tas novedīs, to rādīs laiks. Iespējams, ka Latvija šobrīd seko Amerikas paraugam, kāds tas bija pirms 20 gadiem. Prieks par cilvēkiem, kas spējuši atbrīvoties no agrākajiem ierobežojumiem.” Jaunietis nenoliedz, ka, sekojot Amerikas paraugam, paņemam ne tikai labo. Ir daudz negatīvā. Pieņemt to vai atsacīties – tā ir cilvēku brīva izvēle. “Daudz izšķir jaunatnes izglītošana. Ventspilī dzīves līmenis ir augstāks, cilvēki ir pārtikuši, bērniem atvēl lielu kabatas naudu, tāpēc te galvenā problēma ir nevis alkohols, bet narkotiskās vielas. Kā to apkarot, pagaidām nav izdomājusi neviena valsts. Kaut ko aizliedzot, cerēto rezultātu negūsim. Demagoģiska izglītošana vairs ne uz vienu neiedarbojas. Izglītošanai jābūt uzmanību piesaistošai.”
Gulbenes jauniešiem Ingars vēl saprast, ka pilsēta paliks pašreizējā līmenī, ja viņi nevēlēsies atgriezties. “Vajag atgriezties! Īpaši tiem, kas ir apguvuši daudz jauna. Zināšanas apvienojot ar patriotismu, viss izdosies.
