Invalīdi sabiedrībā vēlas būt līdzvērtīgi. Lai nodrošinātu šo iespēju, sabiedrība jāizglīto.
Invalīdi sabiedrībā vēlas būt līdzvērtīgi. Lai nodrošinātu šo iespēju, sabiedrība jāizglīto. Pie šāda secinājuma nonākusi invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, uzsākot akciju par invalīdu nodarbinātību.
Akcijā izdots buklets un nofilmēta videofilma ar vienotu nosaukumu “Atšķirīgais ir pozitīvs: nodarbinātība” (informācija interneta portālā www.apeirons.lv).
Tā “Apeirons” soli pa solim turpina sabiedrībai skaidrot, ka jāveicina cilvēku ar invaliditāti integrācija. Pirmais solis bija, norādot uz vajadzību pie katras sabiedriskas ēkas ierīkot uzbrauktuvi, lai ēkā varētu iekļūt arī ar invalīda ratiņiem. Pēc tam runāja par nepieciešamību padarīt transporta lietošanu pieejamu invalīdiem.
Par akciju “Diennakts invalīda ratiņos” “Apeirons” pieteikts šāgada Cicerona balvai “Par izcilāko sabiedrisko attiecību kampaņu” (informāciju par balvu var gūt interneta portālā www.apollo.lv). “Apeirona” projektu vadītājs Kārlis Viša informē, ka akcija Rīgā sākusies pērn augustā un joprojām turpinās citās Latvijas pilsētās. Gulbenē šī akcija ir nepieciešama, jo šeit invalīdiem diemžēl ir gaužām maz iespēju pilnvērtīgi baudīt iespēju būt sabiedrībā.
“Rīgā novērojām, ka cilvēki, kam nav invaliditātes, novieto savas automašīnas stāvvietās, kas domātas invalīdiem. Meklējām iemeslus, kāpēc tā notiek. Sadarbībā ar pašvaldības policiju likām uz automašīnu logiem zīmītes, ka šī stāvvieta ir domāta cilvēkiem ar invaliditāti. Piedāvājām šoferiem vienu dienu pašiem pavadīt invalīda ratiņos, ja viņi uzskata, ka tā ir privilēģija,” saka K.Viša.
Akcija izvērtusies labestīga. Protams, neviens cilvēks nav vēlējies sēsties invalīda ratiņos, toties labprāt iesaistījās sarunā, cienājās ar piedāvātajiem cepumiem. “Cilvēku reakcija bija labvēlīga. Mēs sākām izskaidrošanas kampaņu, kāpēc invalīdiem autostāvvietā vajag plašāku piebraukšanas vietu – lai varētu izkāpt no auto, tikt iekšā un ārā no mašīnas ar ratiem,” stāsta K.Viša. Viņš priecājas par plašsaziņas līdzekļu atbalstu, plaši atspoguļojot šo akciju.
“Sabiedrības izglītošanas kampaņa izdevās. Turpinājums Rīgā bija tāds, ka, sadarbojoties ar lielveikaliem, panācām, lai tirgotavu apsargi sekotu līdzi šim procesam. Izlīmējām arī plakātus, kas par automašīnu novietošanas problēmu runā baisā veidā: “Ja tu novieto šeit automašīnu, mēģini salauzt mugurkaulu!”. Rezultāts ir tāds, ka lielākā daļa šoferu ievēro noteikumus, kaut arī ir izņēmumi,” saka K.Viša.
Rīgā vēlas turpināt sabiedrībai skaidrot nepieciešamību, lai sabiedriskais transports vismaz daļēji būtu pieejams cilvēkiem ar invaliditāti.
“Trolejbusi un autobusi ir daļēji pieejami invalīdiem, bet bieži vien tie apstājas pa gabalu no pieturvietas malas, tāpēc ar ratiem iekšā nevar iebraukt. Citiem ir grūti iekāpt transportā,” stāsta K.Viša. Tāda akcija būtu jāveic arī par starppilsētu autobusu un vilcienu pieejamību invalīdiem.
K.Viša uzver, ka ne visiem invalīdiem ir iespēja izmantot specializēto vai privāto transportu. “Apeirona” organizētās kampaņas ir ne tikai invalīdu, bet visas sabiedrības labad.
