Pirmo reizi Lejasciema pagasta “Amšu” sētā ciemojos pirms desmit gadiem. Ar saimnieku Kārli Krieviņu runājām par pirmās neatkarīgās Latvijas un izsūtījuma laiku, izvērtējām, cik pozitīvā un negatīvā ir kopsaimniecībā.
Pirmo reizi Lejasciema pagasta “Amšu” sētā ciemojos pirms desmit gadiem. Ar saimnieku Kārli Krieviņu runājām par pirmās neatkarīgās Latvijas un izsūtījuma laiku, izvērtējām, cik pozitīvā un negatīvā ir kopsaimniecībā.
Toreiz Kārlis, rosīgi stāstot par nākotnes iecerēm, piebilda, ka tad, kad abiem ar dzīvesbiedri nepietikšot spēka apkopt “Amšu” laukus, aicināšot talkā meitu Ligitu, kas strādājot par skolotāju Valkas rajonā. Viņa esot vecākiem solījusi palīdzēt.
Ligita vecākiem doto solījumu ir turējusi. Piekto gadu viņa kopā ar vīru Arti rosās “Amšos”, pierādot, cik daudz spēj veikt divi cilvēki, godājot tēva un mātes padomu, ieklausoties lauksaimniecības speciālistu ieteikumos un nemitīgi domājot, kā attīstīt zemnieku saimniecību.
Novietne pārtop par galdniecību
Braucot no Sinoles uz Lejasciemu, “Amšus” ir neiespējami nepamanīt. Ceļa galā ir no koka darināta savdabīga norāde ar mājvārdu. Ar kokiem apstādītā aleja ieved plašā pagalmā, kur centrālā ir gara vienstāva dzīvojamā ēka. Netālu no tās ielokā rindojas saimniecības ēkas, atsevišķs laukums atvēlēts lauksaimniecības tehnikai. Lai to norobežotu no pagalma, Ligita iestādījusi ceriņu aleju. Pārmaiņas pieredzējusi kādreizējā kopsaimniecības slaucamo govju novietne. Tajā “Amšu” saimnieki glabā graudus, ko žāvē kaltē, kas ierīkota, izlietojot subsīdiju naudu. Otra – no laukakmeņiem būvētā – lopu mītne pārtapusi par galdniecību. Tā ir Arta valstība, kurā viņš pavada vēlas vakara stundas un brīvdienas un pēc pasūtījuma gatavo logus, durvis, solus un mēbeles. Būdams galdnieks, Artis sarūpējis visu galdniecībā nepieciešamo. Te valda viņa izveidota kārtība. Ligita, izrādot vīra saimniecību, bilst, ka, sākoties lauku darbiem, mēbeļu gatavošanai Artim atliekot maz laika. Tikai nesen viņš beidzis gatavot gultas rāmi. Tā esot dāvana Ligitas mammai 80.jubilejā. Vēl jāizvirpo bumbuļi gultas galos, tad to no galdniecības varēs novietot istabā.
Blakām galdniecībai atrodas gateris, kas pamazām attīstījies līdz ražotnei, kur kokmateriālus pārstrādā glītos dēlīšos, ievērojot bezzaru tehnoloģiju. Pēc tam no “Amšiem” tos nogādā uz firmu “Flora”, kas atrodas Jelgavā. Gaterī strādā vairāki pagasta iedzīvotāji.
Zemniecība ir dārgs prieks
Pagalmā neliela traktora “sirdi” nesteidzīgi pārbauda vecais “Amšu” saimnieks Kārlis. Ne jau vieglu dienu dēļ viņš pārvietojas ar diviem spieķiem. Sāp kājas. Tām vajadzīga vēl viena operācija, tomēr sirmais vīrs nespēj mierīgi sēdēt istabā pie loga un vērot rosību pagalmā. Viņš visu mūžu bijis tās centrā un vēlas tur palikt, kamēr dzīvos.
“Šis ir pirmais pavasaris, kad nesēdīšos pie lielā traktora stūres, tāpēc knibinos ap mazo. Jaunie “lauž” lielos darbus, man uzticot sējumu un stādījumu kopšanu. Nav viņiem viegli, jo zemnieks ir pakļauts laika apstākļiem. Pērnais rudens saimniecībai radīja ievērojamus zaudējumus. Zemes apstrāde ir dārga, tādēļ rudenī ziemājus neiesējām. Vienmēr viss neveicas tā, kā zemnieks plāno,” vīrs prāto un piebilst, ka viņa šodienas ienākumu avots esot pensija. To pateicis, viņš atkal ir aizņemts darbā.
Sākas cerību pilns pavasaris
Ligitas pirksti glāsta koši dzelteno māllēpju ziedu pušķīti, kurā kā saulītes – 40 ziedu galviņas. Tās viņa vedīs uz kapsētu, lai noliktu uz brālēna kapa. Arī viņam šopavasar paliktu 40 gadi.
“Nav tā, ka mēs te vieni paši cīnāmies. Palīgā atbrauc tuvinieki. Kopā iespējams vairāk paveikt,” Ligita saka. Stāstot par iecerēm, viņa nenoliedz, ka to īstenošanai nepietiekot naudas. Dārgi jāmaksā par degvielu, elektrību, zemes apstrādi, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem. Saimniecības ēku celtniecībai un ražošanas iekārtu iegādei ņemts aizdevums bankā.
“Toreiz, saņemot kredītu, bijām ārkārtīgi laimīgi, tāpēc par procentu likmi nedomājām. To, cik viegli ir paņemt, bet cik grūti atdod, sapratām nedaudz vēlāk.” Ligita stāsta, ka šopavasar “Amšu” tīrumos sēšot vasaras kviešus un miežus, lai rudenī lielāko daļu ražas pārdotu. Agrāk saimniecībā bijušas vairākas govis. Šobrīd kūtī ir viena piena devēja un trīs sivēnmātes. Par sivēnu realizāciju parakstīts līgums ar SIA “Maigumiņš” no Madonas rajona.
Šodien Ligita ar smaidu atceras pirmos lauksaimnieces godā vadītos gadus. Naktīs viņa sapņojusi par darbu skolā. Bieži zvanījusi bijušajām kolēģēm, bet tagad nekas viņu nepiespiestu atteikties no “Amšiem”.
“Sākumā domāju, ka spēšu apvienot darbu vecāku saimniecībā un skolā, bet sapratu, ka tad cietīs viens vai otrs. Dienas ir pārsteidzoši īsas. Dzīvojot laukos, to iespējams izjust vislabāk. Lai pagalma vidū izveidotu puķu dobi, man bija vajadzīga gandrīz diena, bet tas ir tikai viens piemērs,” Ligita saka.
Vēlas audzēt strausus
Par ieceri nākotnē “Amšos” audzēt strausus vislabāk varētu pastāstīt Artis. Diemžēl viņu neizdevās satikt. Saimnieks tobrīd bija devies uz pagasta centru pēc degvielas. Viņš piedalījies vairākos semināros par strausu audzēšanu, apmeklējis visas strausu audzēšanas saimniecības Latvijā. Cēsu rajona Straupē, kur atrodas viena no šādām saimniecībām, Artis bijis vairākkārt.
Lai ierīkotu mītnes un iegādātos strausus, vispirms jātop SAPARD projektam. Ligita zina, ka vīrs no ieceres neatteiksies, tāpēc nepaies ilgs laiks, kad aplokos, kas atrodas aiz graudu kaltes, visi brauks skatīt strausus.
Papildu ienākumu gūšanai domāts arī par šķirnes trušu audzēšanu, tāpēc cītīgi lasītas grāmatas par truškopību. Iespējams, ka dzīvnieki jau mitinātos galdniecībā gatavotos būros, ja šaubas neradītu pagājušajā vasarā daudzviet konstatētā trušu slimība. “Amšos” ir viss, lai nodarbotos ar strausu audzēšanu un truškopību, jo lauksaimniecībā izmantojamā platība kopā ar nomas zemi ir 98 hektāri.
Sarūpēta lauksaimniecības tehnika, lai katra nieka dēļ nevajadzētu doties pēc palīdzības pie kaimiņiem. Līzingā iegādāts jauns traktors, ir lietots graudu novācamais kombains, arkli, kultivators, siena prese un citi agregāti. Tiem paredzēts uzbūvēt nojumi.
Ejot pāri pagalmam, Ligita stāsta, ka reiz to klāšot asfalts, lai pavasarī un rudenī nevajadzētu brist pa dubļiem. Līdz nepazīšanai mainīšoties dīķa apkārtne. Tas, izpildot ugunsdzēsēju prasības, izrakts netālu no kaltes.
“Reiz te viss būs. Ir vajadzīgs laiks, nauda un vēlēšanās kaut ko sasniegt. Laiks un vēlēšanās mums ir, tāpēc darīsim visu, lai būtu arī nauda saimniecības attīstībai,” atvadoties Ligita dod solījumu.
