Skatoties uz alūksnieti Silviju Ludvigu, grūti pateikt, vai viņa izceļ apģērbu vai apģērbs izceļ viņu.
Skatoties uz alūksnieti Silviju Ludvigu, grūti pateikt, vai viņa izceļ apģērbu vai apģērbs izceļ viņu. Toties ne viens vien apliecinās, ka Silvija vienmēr izskatās labi un viņu nevar nepamanīt.
“Man nepatīk, ka daudzi staigā vienādos apģērbos. Pretim nāk sievietes un vīrieši melnās biksēs un vējjakās. Tas arī ir stils, bet tajā nav individualitātes. Es izvēlos apģērbu, kas piestāv, un raugos, lai tas ir atbilstošs vietai un laikam,” stāsta Valsts kultūras pieminekļu galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga.
Tādu tērpu nav nevienai
Silvijai ir pašas šūti tērpi, bet pēdējā laikā viņa izmanto profesionālas šuvējas pakalpojumus. Visspilgtāk viņas garderobes savdabību apliecina vakartērpi. “Mani mīļākie veikali ir tie, kur var nopirkt labus un interesantus audumus. Var no lēta auduma izšūt skaistu tērpu, kas izskatās dārgs. Bet reizēm redzu, ka mēdz būt otrādi,” secina S.Ludviga. Viņa atklāj, ka dažkārt “humpalu” veikalos iegādājas apģērbu, ja tam ir audums, ko var izmantot tērpa darināšanai.
Latvieši nemēdz teikt komplimentus, tāpēc Silvija parasti tikai pēc balles dzird atsauksmes. “Par sudraboto vakarkleitu runāja, ka tā ir ļoti grezna un šūta nez kādā salonā. Patiesībā audums ir pirkts Lietuvas tirgū, un tērpu darināja mana šuvēja,” stāsta S.Ludviga. Viņa domā, ka tajā nav nekā sevišķa. Daudz vērtīgāks ir apgleznota zīda tērps. Asnates Smelteres, “Burdas” vai “Beates” salonā tādi maksā milzu naudu. “Manuprāt, tā ir gaumes lieta. Nezinu, kāda cena salonā būtu manam tērpam, bet man tas patīk labāk par tur redzētajiem,” atzīst Silvija. Turklāt tāda nav un nebūs nevienam. No balta mākslīgā zīda auduma šūto tērpu apgleznojusi māksliniece Sveta Jaseviča. Zilajai vakarkleitai ir apgleznota šalle. Viņa domā: cilvēki nesaprot, ka ziedi ir uzgleznoti uz zīda. “Jebkuru vakartērpu var pārveidot, ja tas nav pārāk košs. To panāk galvenokārt ar rotaslietu izvēli. Rotaslietas iegādājos tā, lai tās varētu izmantot ne tikai vienam, bet vairākiem tērpiem,” uzsver Silvija.
Melnā krāsa disciplinē
S.Ludvigas horoskopa zīme ir Mežāzis. “Mana krāsa ir melnā. Mans akmens ir melnais onikss. Mana puķe ir melnā tulpe. Un mana planēta Saturns arī ir tumša, tāpēc manā apģērbā ir daudz melnās krāsas,” viņa norāda. Silvijai patīk kombinēt melno ar balto apģērbā. Otra viņas krāsa ir rudzpuķu zilā, kā arī sudraboti toņi, bet tos reti izmanto. Taču ir brīži, kad S.Ludviga var uzvilkt koši sarkanu apģērbu, un ir periodi, kas “prasa” ģērbties bēšīgos toņos, lai viņa paliktu neredzama. Silvijai draugi neiesaka tērpties melnā, jo šī krāsa “uzsūc” negatīvo enerģiju. “Bet tā ir mana krāsa!” viņa atspēko. Turklāt tā ir “gan lietišķa, gan grezna”. Pirms nedēļas S.Ludvigai bija jāpiedalās akcijas “Eiropa – kopīgs mantojums” noslēguma pasākumā. Tajā bija oficiālā daļa, pieņemšana un noslēgumā – operas izrāde. “Melnā bikšu kostīmā biju gan lietišķa, gan grezna, izvēloties rotaslietas,” ir gandarīta Silvija.
Jāšuj tērps pie kurpēm
Viņa ir pārliecināta, ka tērps ir “jāprot nest”. Un to var “iznest” tikai augstpapēžu kurpēs. “Mani satrauc, ka jaunietes uz ballēm iet platformenēs vai pat botēs. Viņas nepratīs staigāt augstpapēžu laiviņās,” domā S.Ludviga. Silvija atceras, ka Vaboles vidusskolnieces uz balli varēja ierasties tikai kleitās un kurpēs. Zēniem bija jāģērbj uzvalki ar kaklasaiti. “Skolas zālītē bija neliela, bet ar parketa grīdu. Uz tādas nevar dejot zābakos. Tagad telpu un apkārtnes nesakoptība, kā arī prasību trūkums veido popkultūru,” atzīst S.Ludviga. Tiesa, vakartērpam atbilstošas kurpes un arī somiņu ir grūti atrast. “Ne vienmēr der melnas vai baltas kurpes. Ja veikalā ir atbilstošas krāsas apavi, tad tie ir ļoti dārgi. Tāpēc vieglāk ir tērpu pieskaņot kurpēm, jo audumu izvēle ir lielāka,” secina Silvija. Stila un gaumes izjūta veidojas bērnībā. “Mode ir plaša un neaptverama kā visums. Mākslinieki ģērbjas un veido tērpu modeļus pēc savas izjūtas, bet man tā bieži vien nav pieņemama,” atzīst S.Ludviga. Viņa ir atradusi savu stilu.
