Nu jau arī “Sarmas” 10.gadadienas 180.koncerts ir vēsture. Vai izdevās labi, to lai spriež sabiedrība, kas klausījās.
Nu jau arī “Sarmas” 10.gadadienas 180.koncerts ir vēsture. Vai izdevās labi, to lai spriež sabiedrība, kas klausījās.
Nezinu, kāpēc viss vairs neizdodas tā, kā gribas. Vai tādēļ, ka daudz kas ir iegūts – labas dziesmas, labi draugi, saulaini atmiņu brīži, vai tādēļ, ka daudz ir arī zaudēts – mūsu trīs dārgie cilvēki – Edgars Mūrnieks – ansambļa dibinātājs un pirmo dziesmu autors, Skaidrīte Krevica – labs soprāns un ļoti labs baritons – Juris Baranņikovs. Ne visas dziesmas vairs ir aktuālas pēc satura, jo toreiz dziedājām par Sibīrijā pārdzīvoto, par Latvijas pasi, tagad skatāmies uz Eiropu. Vai “Senā draudzība” un “Dzimtenei” vairs derēs Eiropā? Nu esam un būsim starp jauniem dziedošiem kolektīviem.
Paldies cilvēkiem, kas palīdzēja koncertu veidot – Inesei Stalīdzānei, Vijai Poļakai par dziesmām, Rūtai Lasei par dziesmas vārdiem un skatuves noformējumu, Imantam Ilgažam, Jurim Sjomkānam, “Saules zaķim” un vadītājai Zaigai Mangusai par kuplinājumu, “Namejam” un “Latgalītei” par skaistajiem apsveikumiem, Jāzepam Romulim par afišām un cita veida palīdzību, represēto apvienībai un Veltai Jurjānei, Guntaram Enikam, kas darīja šo brīdi nemirstīgu.
Vislielākais paldies par materiālu atbalstu Gulbenes domei – N.Stepanovam un V.Krauklim, Tautas partijas biroja vadītājai Anitai Doķei, liels paldies Mārtiņam Klesmanim, Normundam Audzišam, “Optika – Vita”, korim “Atbalss” un diriģentei, paldies visiem labajiem cilvēkiem, kas bija kopā ar mums!
Mēs vēl dziedāsim, jo “kamēr cilvēks dzied, viņš dzīvo”.
