No pieturas atiet autobuss. Aiz tā skrien vīrietis – skrien, pakrīt, pieceļas, turpina dzīties pakaļ autobusam.
No pieturas atiet autobuss. Aiz tā skrien vīrietis – skrien, pakrīt, pieceļas, turpina dzīties pakaļ autobusam. Salonā visi vai mirst aiz smiekliem. Pa autobusa logu izliecas meitene un sauc:
– Cienītais, ja jūs vēlreiz pakritīsiet, mēs visi te pieslapināsim bikses!
– To jūs izdarīsiet jebkurā gadījumā – es esmu autobusa šoferis!
***
Māte pamāca meitu:
– Meitiņ, tu jau esi pieaugusi, bet uzmanies! Visam savs laiks! Tas ir tāpat, ja tu ziemā nopirktu velosipēdu, bet vizināties uz tā nevarētu – jāgaida vasara…tāpat tev jāpagaida līdz kāzām! Saprati?
– Mamm, par velosipēdu visu sapratu, bet vai pumpi izmantot drīkstu?