29. septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi
likumā “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likums” (turpmāk – Atlīdzības likums),
kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un
kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu. Par to informē
Komunikācijas
departamenta vadītājas vietniece
Zane
Berķe.
“Kopējais izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt
valdības un parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta
ar publiskajā sektorā nodarbināto profesionalitāti un
kvalifikāciju. Valsts iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt
darbaspēka tirgū ar privāto sektoru par ekspertiem, nozaru
profesionāļiem un augstākā līmeņa vadītājiem. Grozījumi
Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit gados pēc būtības
pārveido valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši
samilzušas problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu
darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus
personāla attīstībā,” valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas
reformas īstenošanas motivāciju skaidro Valsts kancelejas
direktors Jānis Citskovskis.
Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts
pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku
atalgojums ir pat par 28% – 38% zemāks nekā nodarbinātajiem
līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Nespējot konkurēt ar
privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk
pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt
kvalificētus speciālistus. Līdz pat trešdaļai nodarbināto ik
gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un
apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Diemžēl
sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ
bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.
Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības
likumā piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības
konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz
80 % no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa.
Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo
daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo
piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60 % uz 30 %
no mēnešalgas. Tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās
iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu
sistēmas administrēšana. Tiks ieviesti arī citi mūsdienīgi
darba samaksas risinājumi – trīs līmeņu algu skala, samaksas
piesaiste ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešana
īpaši pieprasītu jomu speciālistiem u.c. Visi šie risinājumi ir
vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma
līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai.
Jāņem
vērā, ka atlīdzības sistēmas reforma ir būtiska Valsts
pārvaldes reformu plāna 2020
daļa, kas var tikt īstenota tikai tad, ja ministrijas un iestādes
saimnieko
efektīvāk, samazina birokrātiju, optimizē nodarbināto skaitu,
lai varētu labāk piesaistīt un atbilstoši atalgot kvalificētākos
darbiniekus. Līdzvērtīga problēma ir arī pašvaldībās, īpaši
ieviešot administratīvi teritoriālo reformu, apvienojot novadus.
Ņemot
vērā līdzšinējo problemātisko situāciju, komplekso grozījumu
ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski. Sākotnēji
grozījumi jāpieņem Saeimā, tad jāizstrādā atbilstoši Ministru
kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, – iestāžu iekšējie
noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Līdz 2022. gada
jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē amatus un
nosaka jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Vien 2023. gadā,
balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots
izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta
pieprasījumu, lai valdība jau 2024.gada budžeta projektā varētu
lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus
algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.
“Ikvienam likumam ir jābūt “dzīvam” – jāiet līdzi
laikam un procesiem sabiedrībā. Pēc likuma pieņemšanas Saeimā
mēs monitorēsim Atlīdzības likuma grozījumu ieviešanas gaitu un
veiksim pielāgojumus, sekojot līdzi gan situācijas izmaiņām
darba tirgū, gan valsts pārvaldē. Sperot nākamos soļus, mēs
balstīsimies uz faktiem un datiem, veicot ikgadēju atalgojuma
salīdzinājumu, monitorējot algu līmeņa izmaiņas valsts pārvaldē
un citu – saistīto reformu rezultātus, lai pārliecinātos, vai
tuvojamies izvirzītajam mērķim – uzlabot valsts pārvaldes darba
efektivitāti un kvalitāti, lai sniegtu Latvijas iedzīvotāju
vajadzībām atbilstošus pakalpojumus,” uzsver Valsts kancelejas
direktors J. Citskovskis.
