Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Veselības ministriju
sākušas sarunas par to, ka Covid-19 skrīninga testus skolēniem ar
košļājamo kociņu metodi varētu veikt vienreiz nedēļā, šorīt intervijā
LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja izglītības un zinātnes ministre
Anita Muižniece (JKP).
Ministre atzina, ka iepriekš laboratorijas nebija gatavas tik
apjomīgam darbam, kad skolēnus testēja ar siekalu pūlinga metodi, tāpēc
tika pāriets uz košļājamo kociņu metodi reizi divās nedēļās, kas ir
krietni lētāk un draudzīgāka skolēniem.
“Esam guvuši apliecinājumu, ka košļājamā kociņu metode ir ļoti ātri
veicama un krietni draudzīgāka skolēniem, tāpēc vakar ar Veselības
ministrijas pārstāvjiem esam sākuši pārrunas, lai atgrieztos pie
biežākas testēšanas, proti, to veikt vienreiz nedēļā,” sacīja ministre,
un piebilda, ka par šo jautājumu diskusijas vēl turpinās.
Jau ziņots, ka no 1.oktobra visus Covid-19 skrīninga testus skolēniem
veic, izmantojot košļājamo kociņu metodi, aģentūrai LETA pastāstīja
Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja
Sanita Janka.
Jaunajā 2021./2022.mācību gadā klātienes mācībās drīkst piedalīties
tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra
formātā var uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas
sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
Gadījumos, ja skolēnam netiks veikta Covid-19 testēšana, attiecīgais
izglītojamais nevarēs nedz sākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi
klātienē izglītības iestādē. Tādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs
vecāku atbildība un tā iegūstama ģimenē. Izglītība ģimenē varēs tikt
īstenota 1.-9.klasē.
Skolās Covid-19 testēšanai sāk ieviest “košļājamo kociņu” testus, un
testēšana notiek reizi divās nedēļās. Lai testēšanas process būtu visām
iesaistītajām pusēm ērtāks un rezultāti operatīvāki, tad skolās
pakāpeniski tiek ieviesta jauna testēšanas metode, kas paredz vienu
klasi testēt kā vienotu grupu, nevis kā vairāku paraugu grupu. Ja klases
vienotajā paraugā konstatēs infekciju, tikai tad skolēnus testēs
atsevišķi.
Šāda kārtība atvieglo gan laboratoriju un izglītības iestāžu darbu,
gan arī samazinātu izmaksas par izmeklējumu veikšanu. Tieši laboratoriju
pārslodze līdz šim izskanēja kā viens no iemesliem, kāpēc tika meklēta
jauns testēšanas algoritms.
